Kristīgo skolu arvien mazāk
Šobrīd kristīgās izglītības iestādes nosaukumu nes 19 bērnudārzi un skolas, kas lielākoties ir draudžu vai biedrību dibinātas. Tās dažas, kas pieder pašvaldībām, palēnām izzūd no skolu sarakstiem. Ar nākamo gadu tas notiks arī ar Baltinavas kristīgo internātpamatskolu un Dobeles kristīgo pamatskolu.
No 19 izglītības iestādēm piecas ir pirmsskolas, 14 - vispārējās un speciālās skolas, liecina Valsts izglītības informācijas sistēma. Tās pamatā ir nelielas mācību iestādes. Tāda ir arī Baltinavas kristīgā internātpamatskola, kurā mācās 27 bērni ar īpašām vajadzībām, un viņiem šis ir pēdējais mācību gads šeit, apliecināja skolas direktore Inta Vilkaste. Skolēnu, kuri pamatā nāk no citām pašvaldībām, ir tik maz, ka uzturēt skolu vietvarai kļuvis par grūtu. Jau šobrīd trūkst prāvas summas, lai nodrošinātu mācību iestādes apsaimniekošanu līdz skolas gada beigām, un vismazākajam Latvijas novadam, kurā mīt aptuveni 1000 iedzīvotāju, nav kur to ņemt. Jā, savulaik ar tādu entuziasmu tika izkarots kristīgās skolas statuss, visi tā priecājās, kad tas tika iegūts, bet nu zaudēts ne tikai tas, bet pati skola.
Skolu apvienošanas dēļ beidz pastāvēt arī Dobeles kristīgā pamatskola, kurā nebūt nebija tik maz skolēnu - ap 200. Tā kopā ar Dobeles sākumskolu no 1. septembra pārtaps par Dobeles novada sākumskolu, un pēc renovācijas mācības notiks bijušajā kristīgajā skolā, norādīja Dobeles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Maruta Vaļko. To nācies darīt, jo tā paredzējis novada izstrādātais skolu optimizācijas plāns. To, vai jaunajā skolā tiks saglabāta arī kristīgā ievirze, viņa nemākot komentēt.
Kad šīs divas skolas no izglītības iestāžu saraksta pazudīs, vienīgā vietvaras dibinātā skola (ir gan vēl divas pirmsskolas iestādes Rēzeknē un Liepājā) paliks galvaspilsētā. Proti, Rīgas kristīgā vidusskola, kurā izglītību iegūst 220 skolēnu no dažādām pašvaldībām, bet pārsvarā no Rīgas un Pierīgas. Diemžēl ar 10. klases nokomplektēšanu pēdējos gados radušās grūtības. Rīgā noteiktos vismaz 22 skolēnus nebija iespējams nodrošināt, tāpēc nu skola pārtaps par pamatskolu. Taču tas nekādā ziņā neapdraud tās pastāvēšanu, skaidroja skolas direktore Iveta Gaile. Mācību iestāde esot stabila, lai gan nevarot noliegt, ka viens periods, kad tā bijusi mikrorajona skola, bijis «tāds spiedīgāks». Taču nu jau vairākus gadus par skolas tālāku pastāvēšanu neraizējoties, jo ir arī Rīgas pašvaldības atbalsts. Pieslēgušās arī četras lielās konfesijas, kuru garīdznieki regulāri viesojas pie skolēniem. Audzēkņu kontingents ir dažāds - visi nebūt nav no kristiešu ģimenēm, ir arī tā saucamie problēmbērni. Taču - ja viņi izvēlējušies šo skolu par savējo un viņiem patīk to apmeklēt, tad tas dod vēl lielāku pārliecību par to, ka skolai jābūt te arī turpmāk.
Vēl gan ir Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra Grāveru pamatskola Aglonas novadā, taču tā neīsteno kristīgi ievirzītas izglītības programmu, uzsvēra Aglonas novada domes izpilddirektore Ineta Poga. Nosaukums ir dots par godu metropolītam Aleksandram, kurš regulāri ziedo skolai naudu mācību procesa nodrošināšanai, taču tas neuzliek skolai nekādus papildu pienākumus.