Ar vienu eksāmenu diploms kabatā - kā legalizēt pašmācībā vai kursos iegūtas profesionālas iemaņas?

Jau kopš 2011. gada tiem, kas apguvuši profesionālās iemaņas kādā specialitātē pašmācībā vai kursos un vēlas saņemt kvalifikācijas dokumentu, ir iespēja nokārtot eksāmenu izglītības iestādē, kas piedāvā šādu pakalpojumu. 2016. gadā profesionālās kvalifikācijas dokumentu šādā veidā ieguva 1443 cilvēki.

Patlaban ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo iemaņu novērtēšanu, nokārtojot eksāmenu, var iegūt 159 specialitātēs, un šādu pakalpojumu sniedz 43 izglītības iestādes visā Latvijā, skaidro Izglītības valsts kvalitātes dienesta (IKVD) pārstāve Jana Veinberga.

Arī Saldus tehnikums ir to mācību iestāžu vidū, kas rīko pārbaudījumus noteiktās specialitātēs jau kopš 2011. gada (līgums ar IKVD tiek regulāri atjaunots). Populārākās kvalifikācijas, kurās līdz šim bijis visvairāk eksāmenu kārtotāju, ir pavārs (februārī bijuši pat 16 pretendentu), ēku būvtehniķis un viesmīlības speciālists, teic Saldus tehnikuma direktora vietniece izglītības jomā Inga Zilvere, piebilstot, ka ir gan arī tādas profesijas, uz kurām viņas vadītajā skolā nav bijis neviena interesenta, piemēram, ugunsdzēsējs (acīmredzot priekšroka tiekot dota Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai, kur arī var kārtot pārbaudījumu) un programmētājs. Savukārt Rīgas Valsts tehnikumā, kur pērn eksāmenu kārtojuši kopumā ap 150 cilvēku, topā ir automehāniķi, poligrāfiķi un grāmatveži, norāda tehnikuma direktore Dagnija Vanaga.

Galvenais pamudinājums kārtot pārbaudījumu esot darba devēju «norīkojums». Nereti iespēja piedalīties projektos, kuros tiek prasīti profesionālās kvalifikācijas sertifikāti, nevis tikai noteiktas prasmes, ļoti motivē iegūt vajadzīgos dokumentus, norāda I. Zilvere. Protams, daļa pretendentu uz šādu soli saņemas, saprotot, ka ar vidējās izglītības diplomu viņiem vien būs par maz, un vēlas būt konkurētspējīgāki darba tirgū. Esot arī tādi entuziasti, kas kolekcionē «vāciņus» un iegūst tos vairākās specialitātēs sava prieka pēc, bet nācies sastapt arī tādus, kas saderējuši, ka izturēs gan teorētiskās, gan praktiskās «ugunskristības». Tiem, kas piesakās uz eksāmenu, tiek piedāvāts piedalīties divās konsultācijās, ko piedāvā konkrētās skolas un jomas pasniedzēji. Tā tad esot arī iespēja noskaidrot, cik zinoši un kvalificēti ir pretendenti. Ja rodas šaubas, ka kāds ir nepietiekami sagatavots, tiek piedāvātas papildu konsultācijas. Pirmās divas ir bez maksas, bet papildu konsultācijas, kā arī pats pārbaudījums gan ir maksas pakalpojums. Cena ir atkarīga no eksaminējamo skaita. Ja dokuments ir vajadzīgs steidzami un cilvēks ir ar mieru kārtot viens, tad jārēķinās, ka summa būs virs 300 eiro, uzsver I. Zilvere. Ja nav steidzami, pārbaudījums notiek tad, kad savācas vairāki pretendenti, un tad tas nav tik dārgi. Tā gadījumā, kad pavāra diplomu vienlaikus vēlējās iegūt 16 cilvēku, katram iznācis maksāt 57 eiro. Viņa akcentē, ka pēc tam var atgūt 90% no samaksātā, jo to sedzot Eiropas Savienības fondi un valsts. Tiesa, tādas atlaides nepienākas visiem - tikai strādājošajiem vai pašnodarbinātajiem vecumā no 25 gadiem. Maznodrošinātajiem un trūcīgajiem pienākas pat 100% atlaide (Saldus tehnikumā gan līdz šim nav bijis šādu pretendentu). Tehnikuma direktora vietniece norāda, ka eksāmens, kam ir divas daļas - gan teorētiskā, gan praktiskā -, ilgst vienu dienu, bet vairākas stundas - vidēji piecas sešas (tas gan atkarīgs no kārtotāju skaita). To vērtē nevis konkrētās mācību iestādes skolotāji, bet gan pieaicinātie nozares pārstāvji (skola slēdz līgumu ar viņiem).

***

10 populārākās profesijas

Personu skaits, kas 2016. gadā saņēmušas kvalifikācijas apliecinājumu

Ugunsdzēsējs 387

Aprūpētājs 154

Metinātājs (dažādu veidu) 114

Policists (jaunākais inspektors) 112

Robežsardzes inspektors 99

Elektrotehniķis 64

Automehāniķis 42

Lauku īpašuma apsaimniekotājs 42

Grāmatvedis 40

Pavārs 40

Avots: IKVD