Sešgadīgie joprojām diskusiju krustugunīs

KARSTA SĒDE. Tā var teikt par Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi, kur otrajā lasījumā sāka izskatīt grozījumus Izglītības un Vispārējās izglītības likumos © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Izglītības reforma, kas paredz virkni izmaiņu gan mācību saturā, gan skolas gaitu sākumā, gan skolu tīklā, joprojām raisa karstas diskusijas.

Par milzīgo iesaisti liecina arī lielais skaits priekšlikumu un vēstuļu, ko saņēmusi Saeimas atbildīgā komisija. Arī uz sēdi, kurā deputāti skatīja grozījumus likumos, bija ieradies tik daudz interesentu, ka nesatilpa apspriežu zālē.

Latvijas pedagogu arodbiedrība vērš uzmanību uz to, ka nav novērsti riski kvalitatīvas reformas īstenošanai pirmsskolā jau no šā gada 1. septembra.

Plānots šos grozījumus nevilkt garumā un apstiprināt vēl līdz vasaras pārtraukumam, sēdes sākumā uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Aldis Adamovičs, pamatojot ar to, ka skolotāji, sākot mācību gadu, vēlēsies zināt, kas tad viņus sagaida 2018. un nākamajos gados. It īpaši tas attiecas uz sešgadīgo jautājumu. Viņš rosināja neskatīt to otrajā lasījumā kopā ar citiem grozījumiem, bet gan atsevišķi, taču vairākums deputātu to neatbalstīja. Arī ministrs Kārlis Šadurskis atzina, ka plašākās diskusijas līdz šim izvērtušās par sešgadīgo izglītību, lai gan viņš pats to neuzskatot par primāru, jo jaunais standarts tiekot gatavots atbilstoši bērna vecumposmam. Vai tas notikšot skolā vai bērnudārzā, esot pašvaldības izšķiršanās. Iespējams, ka daļa vainas jāuzņemas Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), ka nav izskaidrojusi, kā tā tiks organizēta. Jo patiesībā visi jautājumi un iebildumi, kas nonākuši līdz IZM un arī Saeimai, esot mīti. Vecāki un citi sabiedrības pārstāvji pārmetot ministrijai to, ko tā nemaz netaisās darīt. Līdz ar to jāsecina, ka ir bijušas komunikācijas problēmas.

Šajā ziņā jāpiekrīt IZM, jo vairākums ierosinājumu un iebildumu ir tieši par sešgadīgajiem. Piemēram, Latvijas privāto pirmskolu biedrība ir pret šāda likumprojekta tālāko virzīšanu, norādot, ka tas izstrādāts, pietiekami neizvērtējot šā vecuma bērnu vajadzības. Arī Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija ir vienisprātis ar privāto bērnudārzu biedrību, uzsverot, ka sešu gadu vecumā bērns vēl nav gatavs sēsties skolas solā un tas var radīt virkni psihisko un somatisko traucējumu, ko rada pārāk lielā soldze. Tāpat vecāku organizācijas uzskata, ka tiek ignorēti speciālistu, vecāku un sabiedrības viedokļi, kā arī pirms trim gadu desmitiem īstenotā mēģinājuma negatīvā pieredze. Pazemojošs esot arī piedāvājums vecākiem nokārtot izziņu no speciālista par normāli attīstīta bērna «nesagatavotību» sākt skolas gaitas no sešiem gadiem. Uz vairākām lappusēm par šo pašu jautājumu savas pārdomas izvērsusi Latvijas Lielo pilsētu asociācija, akcentējot, ka joprojām ir daudz neskaidru jautājumu, uz kuriem nav saņemtas atbildes gan par mācību vidi un procesa ilgumu, vietu, higiēnas prasībām un personālu. Latvijas pedagogu arodbiedrība vērš uzmanību uz to, ka nav novērsti riski kvalitatīvas reformas īstenošanai pirmsskolā jau no šā gada 1. septembra. Nav arī pietiekamas informācijas par vadlīnijām un jauno saturu, nav arī jauno mācības līdzekļu. Nav arī skaidrs, kas un kā nodrošinās metodisko atbalstu pedagogiem, slodzēm un nepieciešamo finansējumu pagarinātās dienas un interešu izglītības grupu darba apmaksai.



Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais