Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvērtēs iemeslus, kādēļ 9.klases matemātikas eksāmenā skolēniem ir zems vērtējums, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru sacīja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS).
Viņa stāstīja, ka patlaban tiek apzināta situācijā, kurās skolās skolēni ir saņēmuši zemu vērtējumu matemātikas eksāmenā, tiks analizēti iemesli, kādēļ sekmju vērtējums ir tik zems - vai tāpēc, ka skolēniem ir nepietiekami mācīta matemātika, viņi daudz kavējuši skolu vai arī eksāmena uzdevumi ir bijuši pārāk sarežģīti.
"Patlaban reģionālajos medijos var izlasīt, ka Tukuma novada skolās, kurā nesekmīgu vērtējumu saņēma lielākā daļa 9.klašu skolēnu, viņi ir bieži kavējuši mācību stundas, kas varētu būt galvenais iemesls zemajam vērtējumam," sacīja ministre.
Viņa uzskata, ka eksāmena uzdevumiem ir jābūt tādiem, lai tos varētu izrēķināt jebkurš skolēns, kurš regulāri apmeklējis skolu un mācījies. Kad Valsts izglītības satura centrs (VISC) apzinās situāciju par visiem apstākļiem, kuri, iespējams, veicinājuši zemo vērtējumu, VISC būs jāpieņem atbilstošs lēmums.
Komentējot kļūdu 12.klases matemātikas eksāmenu uzdevumos, ministre stāstīja, ka VISC vadībai ir uzdots izvērtēt, kā šī kļūda radusies. "Katrs, kurš strādā, mēdz kļūdīties. Eksāmena uzdevumus šogad veidoja neliels speciālistu skaits, lai izvairītos no informācijas noplūdes. Es zinu, ka cilvēks pie sava rakstītā teksta pierod tik ļoti, ka neredz kļūdas, taču tas nav attaisnojums uzdevumos, no kuru rezultāta ir atkarīgs vērtējums matemātikā 26 000 skolēnu. Katram savs darbs ir jādara kvalitatīvi, un šādas kļūdas pieļaušana ir nepiedodama," sacīja ministre.
Koķe norādīja, ka nākamajā gadā šis speciālists nebūs tiesīgs veidot eksāmena uzdevumus.
Kā ziņoja laikraksts "Diena", vairāku skolu pārstāvji atzinuši, ka šogad 9.klašu matemātikas eksāmens bija pārāk grūts, - kādā Tukuma novada skolā pārbaudījumu sekmīgi nokārtot nav varējis neviens skolēns.
Daudziem skolēniem matemātikas eksāmens izrādījies nepārkožams rieksts, un skolas pie tā vaino arī darba sastādītājus.
Par skolēnu eksamināciju atbildīgajā VISC gan norāda - eksāmens bija atbilstošs mācību priekšmeta standartam un pagaidām nekas neliekot domāt, ka uzdevumi bija devītklasnieku līmenim nepiemēroti.
Kā "Dienai" stāstījuši skolās, lielākais šoks bija tiem devītklasniekiem, kas no astoņām ballēm liecībā mācību gada noslēgumā bija spējuši "nobraukt" līdz četrām vai piecām matemātikas eksāmenā. Ir arī gadījums, kad skolēns, kuram šajā mācību gadā izliktas septiņas balles, eksāmenā saņēmis divnieku.
Ziemeļvalstu ģimnāzijas matemātikas skolotāja Laura Čerņevska stāsta, ka no 80 skolēniem, kas kārtoja eksāmenu, teju ceturtdaļa jeb 18 jaunieši ieguvuši vērtējumu, kas zemāks par 4 ballēm.
"Tas atsit bērniem jebkādu interesi par matemātiku," saka Čerņevska. Vēl sliktāka situācija bija, piemēram, Tukuma 2.vidusskolā, kurā nesekmīgu atzīmi ieguva trešdaļa devītklasnieku. "Pārdzīvojums gan skolēniem, gan skolotājiem," saka skolas direktore Ināra Kravale. Viņa uzsver, ka Tukuma novadā esot pat skolas, kurās pārbaudījumu sekmīgi nokārtot nav varējis neviens skolēns.
Skolu pārstāvji uzskata, ka eksāmena uzdevumu sastādītāji ir "pārcentušies". Ja skolotājiem, tikai ieraugot uzdevumus un pat nesākot labot darbus, ir skaidrs, ka nekā laba nebūs, tad kaut kas nav kārtībā, uzskata Limbažu 1.vidusskolas direktore Ineta Zariņa.
Skolēniem, kuriem jau iepriekš matemātika bijusi teju nepatīkamāka par zobu sāpēm un kuri ar mokām spējuši iegūt sekmīgu atzīmi, eksāmenā neesot bijis nekādu cerību pienācīgā līmenī tikt galā ar tā otrās daļas uzdevumiem (1. daļā ir tests, 2.daļā - augstākas grūtības pakāpes uzdevumi). Skolu pārstāvji norāda uz vairākiem uzdevumiem, kas bijuši pārāk sarežģīti formulēti, atspoguļojuši tēmas, kam skolas pievērsušās tikai garāmskrienot un kuras paredzēts detalizētāk aplūkot tikai vidusskolā.
Piemēram, uzdevumā par dekoratīvo ķieģeļu mūrēšanu daudzi tā arī nebija sapratuši, ka aiz tā patiesībā slēpjas aritmētiskā progresija, kuras risinājuma formula bija pieejama formulu lapā. Tikai ieraugot formulu, risinājumu aptvēris arī kāds Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēns, kurš gan eksāmenā ieguva desmitnieku.
Viņa pārstāvētajā skolā arī šogad esot bijuši tādi rezultāti, par kuriem citu skolu skolēni viņus varētu apskaust, lai arī skolēns spriež: "Desmitnieku tomēr varēja būt vairāk." Pat jaunās matemātikas cerības no 1.ģimnāzijas nenoliedzot - pārbaudījums bija grūtāks nekā iepriekšējos gados. Arī skolu direktori atzīst - eksāmenu grūtības pakāpe ir viļņveidīga un šiem devītajiem nav paveicies. Citus gadus matemātikas eksāmens ir ļoti viegls, tad skolēni iegūst ļoti labus vērtējumus un tam parasti nākamajā gadā seko krietni grūtāki uzdevumi, ievērojusi Juglas vidusskolas direktore Aija Melle.
Tomēr šā gada matemātikas eksāmena satura negatīvais vērtējums nav viennozīmīgs. Matemātikas skolotāju apvienības viceprezidents Arnis Rudiņš stāsta - ir arī skolotāji, kuri uzskata, ka eksāmens bijis pavisam pieņemams. Katram uzdevumam bijuši kādi knifiņi - ja vien skolēns tos uztvēra, atrisinājumu rast bijis viegli.
Vienīgi par eksāmena uzdevumu formulējumu vēl esot jāpadomā, jo skolēni varējuši nezināt, piemēram, kas ir krikets, kura bumbas lidojuma augstuma laika un ātruma sakarība izteikta pēdējā eksāmena uzdevumā. Tomēr kopumā, pēc Rudiņa domām, eksāmens "sašķiroja" bērnus pēc viņu atbilstošajiem līmeņiem - ja skolēna zināšanas nebija pietiekamas un skolā viņam "uzdāvināts" sekmīgs vērtējums, tad eksāmens parādīja patieso līmeni.
VISC pārstāve Kristīne Ilgaža norāda, - VISC piezvanījuši kādas skolas skolēnu vecāki un vaicājuši, kāds varētu būt iemesls, kāpēc tik liela daļa devītklasnieku eksāmenā bija nesekmīgi, tomēr citus signālus par eksāmena kvalitāti centrs neesot saņēmis. Lai arī pāris laikraksta aptaujāto skolu eksāmenu atzina par neatbilstošu jaunajam mācību priekšmeta standartam, Ilgaža norāda, ka pārmetums nav vietā - eksāmens ir balstīts uz standarta, pēc kura bija jāmācās visiem devītklasniekiem.
Par pārējiem eksāmeniem 9. un 12.klašu beidzējiem skolu pārstāvji pauž nelielus iebildumus, taču kopumā tos uzskata par līmenim atbilstošiem. Arī matemātikas eksāmenā vidusskolu beidzējiem bijuši uzdevumi, kuri vienkāršam skolēnam bija neizpildāmi, taču to uzdevums esot bijis "sašķirot" spēcīgākos matemātiķus, lai augstāko vērtējumu - A līmeni - iegūtu tikai paši labākie, skaidro Rudiņš.
Ja skolēnam tas ir vienīgais nepietiekamais vērtējums, tas netraucē beigt 9.klasi, taču var apgrūtināt iestāšanos dažās vidusskolās, kuras noteikušas, ka uzņem tikai sekmīgus skolēnus. Ja skolēnam jau iepriekš bijušas trīs nesekmīgas atzīmes gadā vai kādā citā eksāmenā, tad ceturtā ir "pēdējais piliens", kas nozīmē, ka skolēns nesaņems apliecību par pamatizglītību.