Balvu novada skolu A un B plāns
Vidusskolu nākotne būs ļoti atkarīga no to kvalitātes rādītāju snieguma. Ja tie būs zemi, var nākties lemt par vidusskolas statusa maiņu. Arī Balvu novadā, kur ir četras vispārējās vidējās izglītības iestādes, ir izstrādāta skolu tīkla stratēģija, kas paredz gan plānu A, gan B. Par to un citiem izglītības jomas jautājumiem savs skatījums ir Balvu novada izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītājai Intai Kaļvai.
Balvu novada skolās šobrīd mācās 1881 bērns, kas ir par 20 mazāk nekā iepriekšējā gadā. Kopumā tendence ir tāda pati kā citur Latvijā (izņemot Rīgu un Pierīgu) - demogrāfijas rādītāji joprojām slīd uz leju. Tiesa, ne tik strauji kā citviet Latgalē. Tomēr arī šajā novadā ir gan slēgtas skolas, gan tādas, kas vēl ir uz robežas - būt vai nebūt, tāpat ir apvienotās klases, nepilnas slodzes un daudz pedagogu «braukātāju». Tomēr ir arī pozitīvais, piemēram, par 19 skolēniem vairāk Balvu valsts ģimnāzijā. Šī skola arī strauji audzējusi muskuļus, un skolu reitingā, kas vērtēts pēc obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) rezultātiem, sasniegta 18. vieta. Ir arī izveidota laba profesionāla vidusskola, izremontētas dienesta viesnīcas.
- Kā vērtējat Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos kvalitātes kritērijus, tostarp prasību OCE indeksu tuvāko gadu laikā sasniegt vismaz 40% apmērā?
- Ja liek uz svaru kausiem kvantitāti vai kvalitāti, tad tomēr otrajai ir lielāks smagums. Tas, ka OCE indekss tuvākajos gados jāsasniedz 40% apmērā, patiesībā jau ir normāli. Ja tas ir tikai 20% vai mazāk, tad par kādu kvalitāti var runāt? Jo - ko tad dara vidusskolas beidzēji? Principā - turpina mācības augstskolā, un tādā gadījumā šie 20% izskatās ļoti žēlīgi un negarantē konkurētspēju darba tirgū. Šiem jauniešiem tomēr pēc pamatskolas beigšanas vajadzētu izvēlēties profesionālo izglītību.
- Ko rāda statistika: kādas ir Balvu novada pamatskolu beidzēju gaitas?
- No Balvu pamatskolas, kas ir pati lielākā, jo tajā mācās ap 450 bērnu, pērnā gada beidzējiem 68 aizgāja uz ģimnāziju, 17 - uz profskolu. Man ir prieks par ģimnāzijas CE augstajiem rezultātiem. To novērtējuši arī kaimiņu novadu pamatskolu absolventi, piesakoties Balvu valsts ģimnāzijas 10. klasē. Tātad kvalitāte ir svarīga.
- Kāds ir jūsu novada vidusskolu tīkla redzējums?
- Šoruden apstiprināsim skolu tīkla stratēģiju un, ņemot to par pamatu, arī īstenosim. Tāpat ļoti piestrādājam pie tā, lai vidusskolās nedublētos mācību programmas. Es saviem direktoriem uzsveru: bez plāna A, kas nozīmē, ka viss paliek pa vecam, ir jābūt arī plānam B. Jo ar jaunajām kompetencēm ienāk daudz jaunu lietu, un lauku skolām ir ļoti liels risks, ka to visu nespēs ieviest. Kāpēc? Jo ir daudz skolotāju, kas strādā darbu savienošanas kārtībā. Tas nozīmē, ka daudz ko nav iespējams darīt tā kā pamatdarbā. Arī attiecībā uz investīcijām: ir taču atšķirība, vai 10. līdz 12. klasēs ir trīsdesmit skolēnu vai 200. Skaidra bilde, ka par to ir arī jādomā.
Skolas vadītājam jāredz skolas nākotne ne tikai gadu vai divu attālumā, bet vairāku, uzdodot sev jautājumu: kas ar to notiks? Kas tur būs inovatīvs? Ja Tilžā un Bērzpilī vidusskolas vairs nav - ko tad? Ja būs statusa maiņa, tas taču nenozīmē, ka tās tiek slēgtas. Protams, pieļaujam arī iespēju, ka vidusskolas laukos paliek, bet, ja, nē, Balvos gan ģimnāzijai, gan profesionālajai skolai ir skaistas un renovētas dienesta viesnīcas. Tātad mēs esam gatavi arī variantam B un tam, lai novada bērni pēc pamatskolas paliktu te.
- Šobrīd daļa pamatskolu tiek pārveidotas par sākumskolām, jo uzstādījums ir, ka šim posmam jābūt tuvāk mājām. Taču, kā rāda pieredze, tas nereti ir solis tuvāk skolas slēgšanai, jo pēc statusa maiņas bērnu skaits sarūk vēl jo straujāk. Kā tas ir Balvu novadā?
- Šogad bērnu skaita sarukuma dēļ nācās slēgt Bērzpils vidusskolas Krišjāņu filiāli (tur bija tikai 15 bērni). Vēl pirms gada aiztaisījām Briežuciema pamatskolu, jo tur arī bija palikuši tikai 19 skolēni. Vēl, pakāpjoties laikā atpakaļ, tika likvidēta Tilžas vidusskolas Vectilžas filiāle (tur bija 15 bērni). Jāpiebilst, ka slēgtajās skolās pirmsskolas grupas tiek saglabātas, lai vismazākajiem bērnudārzs būtu tuvāk mājām. Pamatskolas palikušas divas: spēcīgā Balvu pamatskola (lai arī ir iespēja to pievienot valsts ģimnāzijai, tā nedarīsim) un Stacijas pamatskola ar 80 bērniem. Tās pakļautībā ir Vīksnas filiāle, kurā ir 40 skolēnu. Šīs struktūrvienības nākotne ir apdraudēta, it īpaši - pirmsskolas, kur ir maz audzēkņu. Attālums no tās līdz Balviem ir vien 13 kilometru, tātad ir iespēja mācīties arī pilsētā, bet Stacijas pamatskola ir vēl tuvāk - tikai četri kilometri. Savukārt Tilžā ir trīs izglītības iestādes: bērnudārzs, vidusskola un internātpamatskola, kuru esam iecerējuši saglabāt, pārveidojot par Ziemeļlatgales pamatskolu un lielu akcentu liekot uz iekļaujošo izglītību. Bērnudārzu, ja vidusskola mainīs statusu, esam paredzējuši pievienot skolai. Bērzpilī arī varētu ar laiku palikt spēcīga pamatskola ar pirmsskolas iestādi. Un tādā gadījumā vidējā un profesionālā, un, protams, arī pamata izglītība koncentrēsies pilsētā.
- Kā ir ar mazākumtautību programmu?
- Tās vairs Balvos nav, jo jau pirms vairākiem gadiem beidzām uzņemt tajā skolēnus. Patiesībā te ir ļoti latviska vide. Esam veiksmīgi integrējuši mazākumtautību bērnus, un viņi mācās kopā ar latviešiem. Līdz ar to mums nav jālauza galva, vai un kā spēsim pāriet uz izglītību valsts valodā.
- OECD pētījumā kā mīnuss atzīmēta paaudžu maiņas problēma, proti, daudz pedagogu ir vecumā ap un pēc 50.
- Tā ir problēma. Un šī vecuma skolotājiem ir liels izaicinājums - vai un kā strādāt ar jauno saturu? Taču tad jāvaicā - vai visi jaunie pedagogi ir gatavi ar to strādāt? Tāda nu šobrīd ir situācija, teju vai revolucionāra: daļa vairs nevar, bet daļa vēl nevar. Skolas gada ieskaņas konferencē noskaņa gan bija pozitīva: jāskatās uz priekšu. Atlikt vairs nevajag. Arī es esmu pārliecināta: jauno mācību saturu vajag!
