Jaunā mācību satura izstrādātāji ir saņēmuši no 29 organizācijām priekšlikumus pamatizglītības standarta uzlabošanai. Vairākumā no tiem pieprasīts palielināt stundu skaitu kādā no mācību priekšmetiem. Tostarp literatūrā. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka šajā gadījumā sacelta nepamatota ažiotāža un patiesībā stundu skaits nesamazināsies.
Jaunā mācību satura apspriešanā ievēroti visi demokrātiskās sabiedrības principi. Ir bijuši iesaistīti gan eksperti, gan ļauts izteikties nozarē strādājošajiem, gan citiem sabiedrības pārstāvjiem. Saņemti arī daudzi priekšlikumi, taču skaidrs, ka visus iekļaut nevarēs, preses konferencē teica K. Šadurskis. Iemesls: tam ir vairāki ierobežojumi, proti, mācību plāns, kontaktstundu skaits un mācību gada garums. Ja visus rosinājumus ievērotu, it īpaši attiecībā uz tiem, kas iesaka palielināt stundu skaitu tajā vai citā priekšmetā, nepaskaidrojot, kur tās ņemt, tad pamatskolu nāktos pagarināt vēl par vienu gadu vai arī pagarināt mācību gadu.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks norādīja, ka saņemti atzinumi no 29 valsts pārvaldes iestādēm, pedagogu profesionālajām un nevalstiskajām organizācijām.
Patlaban tie tiekot apkopoti, izvērtējot, ko dokumentā var ietvert un ko nevar. Lielākajā daļā ir pausts pozitīvs atbalsts, taču daudz ir ieteikumu, kā pilnveidot saturu. Ir arī virkne prasību palielināt stundu skaitu, taču tas novestu pie tā, ka latviešu skolās būtu par 872 stundām jeb 9,87% vairāk nekā tagad, bet mazākumtautību skolās - par 1360 stundām jeb 15,39% vairāk. Piemēram, prasīts palielināt matemātikas stundu skaitu - it īpaši pirmajās trīs klasēs, tāpat arī šajā posmā iezīmēt konkrētu stundu skaitu datorikā (patlaban to piedāvāts darīt integrēti). Dizainu un tehnoloģiju jomā grib par divām stundām vairāk. Mazākumtautību skolās lūdz par sešām stundām palielināt mazākumtautību valodai un literatūrai atvēlēto.
Visasākie iebildumi bijuši par literatūru un drāmu, kas būs pilnīgi jauns mācību priekšmets un kas it kā noņemot stundu literatūrai. K. Šadurskis uzsvēra: ja tīri mehāniski ieskatoties Excel tabulā, tad tā arī iznāk. Taču drāmu varot mācīt arī integrēti ar citiem mācību priekšmetiem, tajā skaitā ar literatūru. Un, visticamāk, literatūras skolotāji pasniegs šo priekšmetu. Ministrs pierādīja, ka literatūras stundas nekādā ziņā netiekot apcirptas.
Arī G. Catlaks apliecināja: ja rūpīgi izpēta jauno standartu, tad var pārliecināties, ka stundu skaits nav īpaši mainījies. Piemēram, svešvalodās sākumposmā to ir pat vairāk. Sociālajās zinībās, vēsturē tās ir saglabātas iepriekšējā daudzumā. Dabaszinātnes un matemātika arī ir saglabājušas savu vietu un lomu. Taču ir pilnīgi jauna joma - tehnoloģijas, kurā ir lielāks stundu skaits. Arī veselībai un fiziskajām aktivitātēm stundu būs vairāk. Kopumā skatoties, nav nozīmīgas atšķirības starp stundu skaitu šobrīd un jaunajā standartā, uzsvēra G. Catlaks, piebilstot, ka ir ievērots jomu līdzsvars un sabalansētība. Būtiski ir tas, ka nākotnē arvien lielāka būs katras skolas loma. Tām būs iespēja kārtot stundu sarakstu pēc saviem ieskatiem. Šobrīd tās var izvēlēties vienu no divām programmām, bet tagad tām būs dota lielāka pastāvība. Stundu skaits tiks noteikts uz trim gadiem, un katra mācību iestāde pati lems, cik kurā gadā atvēlēt tam vai citam priekšmetam. Tāpat 10% robežās varēs variēt stundu skaitu katrā no tiem. Ja skola izlems, ka tai, piemēram, literatūrai jāatvēl vairāk stundu, tad šo procentu robežās varēs arī darīt.
G. Catlaks atgādināja, ka jaunais saturs skolās pakāpeniski «aiziet», sākot ar 2020./2021. mācību gadu un tiek pilnībā ieviests 2022./2023. mācību gadā. Šobrīd esot vēl laiks izstrādāt programmas līdz galam. Šonedēļ plānots apkopot priekšlikumus, tad dokumentu izsūtīs sociālajiem partneriem, pēc tam būs vēl viena formāla tikšanās, un, kā prognozēja ministrs, 27. novembrī, ja vēl strādāšot pagaidu valdība, tas varētu tikt apspriests Ministru kabineta komitejā.