Nerimst kaislības ap Rīgas 1. medicīnas koledžu

Pirms mēneša klajā nākušais plāns, pievienot Rīgas 1. medicīnas koledžu Latvijas Universitātei (LU), nevis Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), izraisīja otrās sašutumu. RSU uzskata, ka tieši tā ir vadošā medicīnas zinātņu augstskola, kuras pārziņā jābūt šīs nozares mācību iestādēm. Savukārt LU atsaucas uz jau vairākus gadus ilgušo ciešo sadarbību ar koledžu un pašas mācību iestādes vēlmi – pievienoties LU. Ir gan arī trešais viedoklis, ka koledžai jāsaglabā patstāvība.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nesaskata nekādas pretrunas lēmumā «atdot» koledžu LU. Pirmkārt, tas esot saskaņā ar augstākās izglītības politiku koncentrēt resursus. Tas jau ir noticis, piemēram, 2015. gadā pievienojot Rīgas Uzņēmējdarbības koledžu Banku augstskolai, un tas attiecas arī uz medicīnas jomu. Tā Paula Stradiņa medicīnas koledža no 2010. gada ir LU padotībā, RSU pārziņā nonākusi Sarkanā Krusta medicīnas koledža, bet Liepājas medicīnas koledža kļuvusi par RSU filiāli. Šogad Daugavpils Universitātei pievienota Daugavpils medicīnas koledža, skaidro IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāve Dace Jansone. Attiecībā uz Rīgas 1. medicīnas koledžu - tās sadarbība ar LU sākusies jau 2014. gadā. Tad arī saņemts pirmais mācību iestādes pieteikums - pievienoties LU. Toreiz Augstākās izglītības padome (AIP) uzskatījusi, ka koledžai jāsaglabā patstāvība. Tika noslēgts sadarbības līgums ar universitāti. Pa šiem gadiem sadarbība kļuvusi tik cieša, ka tika saņemts otrs pieteikums - pāriet LU sastāvā. Gan LU senāts, gan koledžas padome, gan IZM un AIP atbalstīja šādu vēlmi. Tika uzklausīts arī RSU piedāvājums, taču koledža devusi priekšroku LU. Turklāt abas šīs augstskolas mērķtiecīgi attīsta medicīnas virzienu, un teikt, ka tas ir pretrunā ar labas pārvaldības praksi, - neesot korekti. Attiecībā uz to, ka šobrīd ir atstādināta no amata koledžas direktore Inese Bunga sakarā ar pret viņu un vēl citām iesaistītajām personām ierosināto kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un piesavināšanos, D. Jansone teic, ka vispirms tiks gaidīti izmeklēšanas rezultāti. Viņa neslēpj, ka notikušais IZM bijis pārsteigums, jo līdz tam mācību iestāde nebija nonākusi ministrijas redzeslokā augsta riska pārkāpumu dēļ. Par to, kas tiks pie šīs mācību iestādes stūres, būšot LU ziņā. Pašlaik jautājums par koledžas apvienošanu ar LU «uzsaukts valsts sekretāros». Bija paredzēts to skatīt tuvākajās Ministru kabineta sēdēs, taču tagad nav zināms - kad tas īsti notiks. To, ka RSU iebildumi varētu būt kavēklis šajā lietā, viņa nevarot ne noliegt, ne apstiprināt.

AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra personīgi uzskata: koledža varēja turpināt savu darbu kā patstāvīga «vienība», tāpēc, ka ir specifiska mācību iestāde ar savām tradīcijām un programmām, kādu nav citur (zobu tehniķa un farmaceita asistenta).

Taču AIP, kas vairākkārt jau skatījusi šo jautājumu, lēmusi, ka koledža atdodama LU. Turklāt tāda bija pašas koledžas vēlme, un arī tās dibinātāja - IZM - atbalstīja to. RSU un LU piedāvājums bijis atšķirīgs, un tas ir saprotams, jo to sadarbības modeļi ir atšķirīgi ar saviem plusiem un mīnusiem. Šobrīd nav saņemts IZM kā dibinātājas iesniegums meklēt citu risinājumu, tāpēc neesot iemesla to darīt.

Savukārt par publiskajā telpā «paklīdušo» informāciju par IZM vadības aizdomīgajām darbībām, atbalstot LU un Rīgas Tehnisko universitāti (tai plānots pievienot Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledžu), kam par iemeslu esot ministra Kārļa Šadurska un tā biroja vadītāja Anda Geižāna vēlme pēc savu amata pildīšanas beigām nodrošināt sevi ar darbu šajās augstskolās, kā arī piesaucot vēl virkni citu aizdomīgu darbību, ko «sedz korupcijas ēna», un shēmošanu, ministra preses sekretārs Mārtiņš Langrāts nosauc par fantāzijas augli un melno «pī ār» censoņu roku, kas jau uzdarbojusies Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas reorganizācijas laikā. Viņš norāda, ka ministrs, arī būdams nozares vadītājs, nav pārtraucis darbu RTU, tāpēc viņam darbs tur nav jāmeklē. Arī par pārējiem pārmetumiem IZM vadībai varot teikt tikai tik daudz, ka tiem nav nekādu pierādījumu.