Vairāk nekā trešdaļa skolēnu cieš no vardarbības
Vairāk nekā trešdaļa jeb 37% skolēnu pēdējo sešu mēnešu laikā ir cietuši no emocionālās vai fiziskās vardarbības jeb mobinga klātienē. Turklāt dažādus pāridarījumus jaunieši piedzīvo ne tikai no klasesbiedriem un citiem skolēniem, bet arī no skolotājiem un pat vecākiem.
Visvairāk no mobinga Latvijā cieš tieši mazāko klašu jeb sākumskolas skolēni. Vairāk nekā puse jeb 51% atzīst, ka pēdējā pusgada laikā izjutuši fiziskus un emocionālus pāridarījumus. Lai arī vidusskolā situācija ir mazliet labāka, tomēr arī teju trešdaļa (28%) 10.-12. klašu skolēnu apgalvo, ka saskārušies ar varmācību. Ja trešdaļa skolēnu cietuši no mobinga klātienē, tad ceturtā daļa - digitālajā vidē, liecina sociālās kustības #Neklusē un Edurio veiktais pētījums par mobingu Latvijas jauniešu vidū.
Kā biežākais apsmiešanas iemesls tiek minēts dažādība raksturā (44%) vai ārienē (31%), un bieži vien mobings izpaužas kā ignorēšana un atgrūšana, nevis tieša apsmiešana vai fiziska vardarbība.
Marika Andžāne, sociālās kustības #Neklusē līdzautore, uzsver: «Mobings jeb emocionāla vai fiziska vardarbība skolēnu vidū ir pastāvējusi vienmēr, taču par tā sekām līdz šim runāts maz. Pirms četriem gadiem veiktā Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījuma ietvaros konstatēts, ka Latvijas izglītības iestādēs ir otrs sliktākais rezultāts attiecībā uz vienaudžu fizisko un emocionālo vardarbību. Ar to vairākas reizes mēnesī saskaras 30,6% no 15 gadus veciem skolēniem. Arī tikko veiktais sociālās kustības #Neklusē pētījums atklāj - situācija nav uzlabojusies. Tāpēc ir jāmeklē efektīvi risinājumi šai epidēmijas mēroga problēmai, iesaistoties mums visiem - skolēniem, skolotājiem, vecākiem un ikvienam. Mūsu kampaņa ir aicinājums neklusēt un kopīgi meklēt risinājumus!»
Situācijās, kad jaunieši saskaras ar pāridarījumu, pēc palīdzības vēršas tikai trešdaļa apcelto. Visbiežāk skolēni vēlētos saņemt atbalstu no vecākiem (55%), kam seko skolotājs vai sociālais pedagogs (31%). Tajā pašā laikā skolēni min, ka nevēlas vecākus apgrūtināt un satraukt ar savām problēmām, kā arī nevēlas pievērst sev papildu uzmanību. Turklāt jauniešu vidū valda pārliecība, ka ar savām problēmām viņiem jātiek galā pašiem.
Kā risinājumu skolēni saredz lielāku skolotāju un skolas vadības iesaisti, piemēram, izstrādājot jaunu mācību priekšmetu, kurā būtu iespēja diskutēt par viņiem aktuālām tēmām. Palīdzētu arī skolas iniciēti kolektīva saliedēšanās pasākumi. Aptaujātie uzsver, ka mobinga upuriem trūkst pašpārliecinātības un drosmes sevi aizstāvēt, tāpēc risinājums būtu sociālā pedagoga vai psihoterapeita konsultācijas. Pētījums arī atklāj: daļa skolēnu ir zaudējuši ticību, ka kaut kas varētu mainīties, tāpēc skaļi par to nerunā, taču novērtētu, ja tiktu izstrādāts rīks, kas ļautu viņiem saņemt morālu atbalstu, saglabājot anonimitāti.
«Mūsu mērķis, izveidojot sociālo kustību #Neklusē, ir ne tikai aizsākt plašāku diskusiju publiskajā telpā par mobingu, bet arī piedāvāt konkrētu un mūsdienīgu risinājumu - mobilo lietotni, kas ļautu skolēniem saņemt nepieciešamo palīdzību, bez bažām tikt nosodītam. Paredzēts, ka lietotne būs pieejama līdz ar jaunā mācību gada sākumu,» stāsta M. Andžāne.
Pusaudžu resursu centra vadītājs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atkarību profilakses speciālists Nils Sakss Konstantinovs uzsver: «Mobings bieži norisinās ne tikai klasē, bet arī internetā un ārpus skolas - tāpēc skolotāji ne vienmēr varēs to laikus pamanīt. Taču pārmaiņas savā bērnā visātrāk būs redzamas vecākiem. Ja bērns mājās kļuvis noslēgts, nerunīgs, izrāda pēkšņu nevēlēšanos iet uz skolu, palicis raudulīgs vai - tieši pretēji - agresīvs, tās varētu būt pazīmes, ka radušās nopietnas grūtības. Labākais, ko tādā gadījumā iespējams darīt - iedrošināt savu bērnu vai pusaudzi runāt. Aplieciniet, ka jebkurai situācijai varēs atrast izeju, ka jūs viņu nesodīsiet, ka visi lēmumi tiks pieņemti un izrunāti kopā ar viņu. Tāpat laba doma ir pārliecināties, ka pusaudzim ir pieejami kontakti un interneta adreses, kur konfidenciāli vērsties pēc atbalsta, ja tāds izrādīsies nepieciešams.»