Liepājas Valsts tehnikums: Līdzsvarā starp tradicionālo un jauno

Rīkojums par Liepājas Valsts tehnikuma (LVT) izveidi tika izdots 1920. gadā, un tā bija otra šāda veida mācību iestāde pirmās brīvvalsts laikā. Tobrīd tajā bija divi novirzieni: komerciālais un tehniskais. Laikam ritot, mainījies specialitāšu skaits, struktūra, nosaukumi un ideoloģiskais fons, taču tā loma pilsētas dzīvē vienmēr bijusi ļoti nozīmīga. «Lielai daļai liepājnieku ar tehnikumu bijusi mazāka vai lielāka saskare, un arī manā ģimenē tam bijusi liela loma, jo to beidzis gan tēvs, gan brālis, gan dēls,» uzsver LVT direktors Agris Ruperts, kurš mācību iestādi vada kopš 2011. gada.

Modernizācija un jaunas programmas

Ar to gadu tehnikuma dzīvē notika jauns pavērsiens, kad, apvienojot trīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautībā esošās Liepājas profesionālās izglītības iestādes, tika izveidots Liepājas Valsts tehnikums, kurš tad arī viens no pirmajiem ieguva profesionālās izglītības kompetences centra statusu (PIKC). Nākamo gadu laikā tā modernizācijā ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu tika ieguldītas 19 miljonu eiro investīcijas. Iegūts jauns aprīkojums, izremontēta dienesta viesnīca. «Visu laiku cenšamies iet laikam līdzi. Tas attiecas arī uz programmām. Jaunākā no tām - gaisakuģu mehāniķis, kas tiek izstrādāta, pateicoties nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic un tās meitasuzņēmumam airBaltic training. Pirmos studentus tajā uzņemsim šā gada rudenī,» norāda A. Ruperts.

Pozitīvi ir arī tas, ka sabiedrības attieksme pret profesionālo izglītību mainās un to izvēlas ne jau tie vājākie skolēni, bet tie, kuri pēc pamatskolas absolvēšanas vēlas iegūt gan vidusskolas izglītību, gan kvalifikāciju. Parastajās vidusskolās vajadzētu iet tiem, kuri grib pēc tās beigšanas studēt augstskolā, uzskata LVT direktors, piebilstot, ka Kurzemes reģionā tā arī ir. Šobrīd Latvijā profesionālo izglītību kopumā apgūst 37% devītās klases beidzēju, bet Liepājā un Kurzemē šis rādītājs ir krietni augstāks, proti, 50%.

Tehnikums piedāvā plašu programmu spektru pamatskolu absolventiem, uzsvaru liekot uz tām profesijām, kas ir nepieciešamas Liepājas pilsētai un Kurzemes reģionam. Kā PIKC IZM tam esot deleģējusi tādas jomas kā enerģētika, transports un loģistika un komerczinības. Tehnikumā var apgūt arī specialitātes, kas saistītas ar tekstilapstrādi (Liepājas Lauma Lingerie) un metālapstrādi. Lai gan Liepājas metalurgs vairs nedarbojas, tomēr reģionā ir vairāki mazāki uzņēmumi (arī ar ārvalstu pamatkapitālu), kam nepieciešami šādas kvalifikācijas darbinieki. Tehnikumā var apgūt arī ēdināšanas un viesmīlības jomā vajadzīgas profesijas.

Pieaugušo izglītība

LVT piedāvā pusotru gadu garas programmas vispārējo vidējo izglītību ieguvušajiem, kuri neturpina mācības augstskolā. Ņemot vērā to, ka tehnoloģijas attīstās arvien straujāk un jaunas prasmes un zināšanas vajadzēs apgūt visa mūža garumā, tehnikums pieaugušo izglītībai velta arvien lielāku uzmanību. «Nākotnē vairs nederēs modelis: pabeidzu skolu, apguvu profesiju un strādāju tajā līdz pat pensijai. Tādu nogriežņu vairs nebūs, bet mācīšanās notiks visa mūža garumā. Arī pensionēšanās vecums arvien attālinās, un tas nozīmē, ka darba tirgū būs jābūt aktīviem un jāpiemērojas tā prasībām vēl aiz 60 gadu sliekšņa. Ir jāatmet uzskats: esmu apguvis profesiju, un man ar to pietiks,» uzsver LVT direktors. Šobrīd bieži tiek minēts, ka Latvija ar 6,7% atpaliek no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem (11%) attiecībā uz strādājošo iesaistīšanu akadēmiskajās programmās, kas ļauj apgūt jaunas prasmes. Taču būtiski ir atbildēt uz jautājumu - kas ir svarīgi: procentu paaugstināšana vai tā ir nepieciešamība pēc darbaspēka, vaicā A. Ruperts. Skaidrs, ka Latvijas uzņēmumos tā trūkst, un darba devēji ir satraukti par grūtībām atrast kvalificētus darbiniekus ar uzņēmumam nepieciešamajām prasmēm. Nodrošināt pieaugušo izglītību neatkarīgi no vecuma ir arī PIKC uzdevums. Protams, tas nav viegls un ātri paveicams darbs. To pierādījis tas, cik lēnām tehnikums spējis piesaistīt profesionālās izglītības programmām jauniešus, kuri pēc vidusskolas nedodas studēt. Tikai pamazām priekšstats par izglītības nepieciešamību mainījies. Tāpat ir arī attiecībā uz pieaugušajiem - tikai ar plašām kampaņām un sabiedrības informēšanu stereotipi tiks lauzti un cilvēki aktīvāk iesaistīsies mūža izglītībā. «Tā noteikti ir viena no mūsu prioritātēm - esam arī definējuši, ka tehnikumam jāstrādā sešas dienas nedēļā no 8 rītā līdz 10 vakarā, piedāvājot plašas izglītības iespējas,» skaidro A. Ruperts.

Eiropas Savienības fondu atbalsts

Šobrīd liela nozīme ir Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstam, viens no tādiem projektiem, ir Valsts izglītības attīstības aģentūras piedāvātais Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide (nu jau šā gada martā - aprīlī sāksies piektā tā kārta). Tā laikā mācību iespējas vienu reizi var izmantot ikviens strādājošais vai pašnodarbinātais vecumā no 25 gadiem, tostarp jaunie vecāki, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, saglabājot darba attiecības, kā arī strādājoši pensionāri. LVT direktors uzskata, ka tas ir veiksmīgs risinājums pieaugušo izglītošanai, pārkvalificēšanai un profesionālajai pilnveidei, ko izmanto ne tikai fiziskas personas, bet arī uzņēmumi, kuri nosūta uz mācībām savus darbiniekus. Viņš optimistiski skatoties nākotnē, jo ir pārliecināts, ka atsaucība ar laiku būs lielāka, taču viens no zemūdens akmeņiem varētu būt piemērota un kvalitatīva mācībspēka trūkums. LVT tā gan neesot problēma, jo izdevies piesaistīt labus pasniedzējus arī no uzņēmēju vidus tieši pieaugušo izglītības programmās.

Nākamajā mācību gadā tiks ieviests jaunais profesionālās izglītības standarts, tāpēc kardināli mainās saturs, programmas. Ja līdz šim, uzsākot mācības 1. kursā, pārsvarā bija vispārizglītojošie priekšmeti, tad ar 1. septembri būs otrādi - vispirms jāapgūst profesionālie, un tad laika gaitā pieaug vispārējie priekšmeti. Līdz ar to tas esot zināms izaicinājums vispārējo priekšmetu skolotājiem, kam būs mazas slodzes, un paies trīs gadi, kamēr viņi tiks pie tās pašas slodzes, kāda bija līdz šim. Savukārt profesionālo priekšmetu skolotājiem būs ievērojami lielāka slodze. Tāpēc direktors rosinot vispārējo priekšmetu skolotājus uzņemties grupu audzināšanu vai arī padomāt par kādu profesionālo priekšmetu mācīšanu. Piemēram, vēstures skolotājai esot arī tehnikuma izglītība šūšanā. Kāpēc neatsvaidzināt zināšanas un nepamēģināt ko jaunu? Vai arī - ar nākamo gadu profesionālās skolas pāriet uz modulāru izglītību, ko LVT sācis praktizēt jau agrāk. (Patlaban jau trešā kursā ir tie, kas to sāka.) Kāpēc nepaņemt savu tēmu kāda moduļa ietvaros? Jo ir moduļi, kur darbojas pat seši pasniedzēji, lai padarītu saturu saistošāku.

Plašs un izsvērts piedāvājums

Lai sekotu līdzi darba tirgus prasībām, tehnikums tur roku uz pulsa: piedalās Liepājas pilsētas plānošanas dokumentu izstrādē, piemēram, šobrīd top Liepājas attīstības plāns 2027. - 2030. gadam. «Tajā mēs pārstāvam gan izglītību, gan sportu, gan karjeras izvēli. Ir pagājis tas laiks, kad profesionālās izglītības iestāde gatavoja speciālistus tajās jomās un profesijās, kurās ir tradicionāli to darījusi, jo ir gan atbilstošs materiāli tehniskais nodrošinājums, gan mācībspēks,» norāda A. Ruperts. Lai gan svarīgs pamats ir Ekonomikas ministrijas pasūtījums, kas tiek gatavots, ņemot vērā nozares ekspertu padomju ieteikumus, LVT arī no savas puses seko darba tirgus izmaiņām un regulāri - gan pavasaros, gan rudeņos - aicinot pie sevis darba devējus un skatoties, kas programmās jāmaina. Pat tad, ja uzņēmēji vēlas apmācīt darbiniekus par ļoti specifiskām lietām, pēc šāda pasūtījuma tiek izstrādāta programma. Tehnikums gan rosinot apvienoties nozares uzņēmējus un veidot kopējas programmas. Piemēram, apvienojot spēkus, šogad sarīkotas meistarklases Liepājas šefpavāriem.

Ievērojamu ieguldījumu tehnikums veicis arī ārpusformālās izglītības (pašmācības) ceļā apgūto prasmju novērtēšanā un dokumentu piešķiršanā, kas apliecina kvalifikāciju. Saraksta augšgalā šobrīd ir elektriķi - sertifikātus saņēmuši aptuveni 50 cilvēki.

Tehnikums piedāvā arī interešu izglītības kursus. Tikko sākusies programma Ēdienu gatavošana, Šūšana (bez un ar priekšzināšanām), Apģērbu konstruēšana. Arī šādu izglītību nevajag par zemu novērtēt, jo varbūt tas kādam būs pirmais solis ceļā uz savu uzņēmējdarbību.

«Esmu pārliecināts - lai cik tālu attīstīsies tehnoloģijas, profesijas neizzudīs, tās integrēsies, pārveidosies. Nevar arī cerēt, ka uzreiz pazudīs nepieciešamība pēc santehniķiem, elektriķiem, mehāniķiem. Tie vēl būs vajadzīgi. Jā, būs citi paņēmieni, darbarīki, bet tā «sāls» jau paliks. Var jau arī postulēt: kļūsti darba devējs, neesi darba ņēmējs, taču - kas tad to darbu veiks? Vienmēr būs daļa cilvēku, kuri nekad nebūs uzņēmēji un vadītāji. Diemžēl tagad arvien mazāk jauniešu vēlas strādāt ar rokām, tāpēc jau gadiem grūti ir nokomplektēt kokapstrādes, konditoru un pavāru grupas,» teic A. Ruperts. Protams, nevarot pārspēt popularitātē IT speciālistus un programmētājus, taču nesen notikušajā Ēnu dienā tieši par konditoru un pavāru specialitātēm bijusi vislielākā interese, tāpēc esot cerība, ka kaut kas varētu mainīties jauniešu izvēlē.

«Cenšamies saglabāt balansu starp tradicionālajām specialitātēm un nākotnes vajadzībām,» akcentē LVT direktors. «Pastāvēs, kas pārvērtīsies, - pie šā moto turamies. Cienīt un godāt to, kas ir bijis, bet vienlaikus būt priekšgalā jauninājumiem un novitātēm.