Inženierzinātņu prasmju centra izveide Liepājā finiša taisnē

"Bezdarbs valstī ir augsts, arī Liepāja nav izņēmums. Lai gan pieprasījums pēc darba rokām nav liels, taču interese par inženiertehniskiem speciālistiem nav apsīkusi, līdz ar to mūsu absolventi ir sekmīgi startējuši darba tirgū," ir gandarīts Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles (RTU LF) direktors profesors Voldemārs Kārkliņš.

Viņš ar lepnumu teic, ka Liepājā nav uzņēmumu, kurā nestrādātu kāds no RTU LF absolventiem. "Nav retums, ka daudzi, saņemot diplomu, dodas strādāt ārpus Latvijas robežām. Tas tikai apliecina, ka mūsu sniegtā izglītība tiek augstu novērtēta arī ārvalstu darba devēju acīs," uzskata V. Kārkliņš.

Pašiem mācoties

Direktors atzīst – pieejamais finansējums no valsts izglītībai ir nepietiekams, bet tas nenozīmē, ka ir iemesls nolaist rokas. "Jaunais cilvēks jau nav vainīgs, ka viņa studiju laiks sakrīt ar ekonomiski nestabilo situāciju valstī. Tāpēc paši meklējam iespējas un veidus, kā piesaistīt finanšu avotus (Eiropas naudu) savas tehniskās bāzes pilnveidei, izglītības kvalitātes paaugstināšanai, lai darba tirgū mūsu absolventi būtu konkurētspējīgi. Mūsu studiju procesu vairāk vēlamies vērst uz paša studenta mācīšanos, nevis viņa mācīšanu. Diploms jau negarantē labu aroda pratēju, tikai praktiski darbojoties, rodas reālā darba vidē tik vajadzīgās iemaņas, prasmes. Piemēram, novembra beigās plānots realizēt nedēļu ilgu projektu, kur iesaistīti studenti un darba devēji. Uzņēmumi sniegs ieskatu viņiem akūtās problēmās, un jauniešu uzdevums būs rast labākos risinājumus. Šāda veida projekts ir noticis arī iepriekš un devis lielu pievienoto vērtību. Studenti atraisās, viņi iemācās teoriju izmantot praksē, un tas ir pirmais priekšnosacījums laba speciālista veidošanā."

Visiem, kam svarīga karjera

Lai studējošie darba tirgum nepieciešamās kompetences varētu pienācīgi uztrenēt jau studiju laikā, RTU LF īsteno ne tikai īslaicīgus projektus, bet drīzumā punkts uz i tiks uzlikts inženierzinātņu prasmju centra izveidē. Šā centra tapšana bija iespējama, pateicoties mūžizglītības pārrobežu kapacitātes celšanas projektam, kur iesaistījās arī Lietuvas kolēģi. Sekmīga sadarbība ir izveidojusies arī ar Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Krievijas un Igaunijas izglītības iestāžu pārstāvjiem. "Centru plānots atvērt šā gada nogalē, un tas sniegs izglītošanās iespējas ne tikai studentiem, bet arī industrijas pārstāvjiem un citiem interesentiem, kas vēlas celt vai mainīt savu kvalifikāciju. Un, tā kā tas ir pārrobežu projekts, domājām par tālmācības platformas izveidi," akcentē V. Kārkliņš.

Direktors arī norāda, ka projekta ietvaros būtiski tika uzlabota materiālā bāze, kas ļāva attīstīt koledžas studiju programmu Datorsistēmas un papildus jau esošajiem diviem novirzieniem izveidot vēl vienu – Mehatronisko iekārtu un robottehnikas datorvadība. "Rūpniecībā nemitīgi tiek ieviestas dažādas mehatroniskās sistēmas, un tās tiek vadītas ar datoru. Taču šos vadības mehānismus ir jāmāk ieprogrammēt, un tas arī ir jauno speciālistu darbības lauks."

Vidusskola atsevišķi

Direktors ir pateicīgs, ka studentu izglītošanā, ieskaitot arī prakses nodrošināšanu, iesaistās vietējie darba devēji. "Īpaši veiksmīgs dialogs ir izveidojies ar Liepājas metalurgu – uzņēmums pats apmaksā izglītības procesu jaunajiem censoņiem, un kopā esam izveidojuši studiju programmu, kas atbilst Liepājas metalurga prasībām un vēlmēm. Protams, ne visi darba devēji var atļauties tādas investīcijas izglītībā. Galvenais jau ir vēlme sadarboties. Tā sniedz tikai ieguvumus visām ieinteresētajām pusēm – tieši darba devēji vislabāk spēj norādīt un pateikt, kādus darbiniekus viņi meklē, un mēs attiecīgi tajā virzienā varam orientēt jauniešus."

RTU LF nodrošina ne tikai augstāko izglītību, fakultātē darbojas arī profesionālā vidusskola. Taču saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas iesākto profesionālās izglītības iestāžu reorganizāciju plānots vidusskolu no fakultātes atdalīt. "Trīs Liepājas profesionālās skolas, tostarp mūsu, ir iecerēts apvienot vienā un izveidot Liepājas valsts tehnikumu," teic V. Kārkliņš.

Latvijā

Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā.