Katrs otrais pedagogs tuvākajos gados vēlas pamest skolotāja profesiju

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Nākamo piecu gadu laikā 46% aptaujāto pedagogu vēlētos pamest skolotāja profesiju lielās pārslodzes un neadekvātā darba atalgojuma dēļ, liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) jaunākie aptaujas dati.

Savukārt 41% aptaujāto pedagogu ir pārliecināti, ka nākamo piecu gadu laikā turpinās strādāt skolotāja profesijā, bet 13,6% vēl nav izlēmuši savu rīcību.

Aptaujas dati liecina, ka pedagogi savu darba dzīves kvalitāti pirms pieciem gadiem desmit ballu skalā vērtēja ar 6,85. Pirms gada vērtējums samazinājās par 0,52 ballēm un bija 6,33, bet šobrīd pedagogi savu darba dzīves kvalitāti vērtē ar 5,25 ballēm, kas ir par 1,08 ballēm mazāk nekā pirms gada.

Kā liecina aptaujas rezultāti, vairāk nekā pusei pedagogu netiek apmaksāts ar sadarbību saistītiem pienākumiem. Proti, 53,2% aptaujāto pedagogu norādīja, ka tiem netiek apmaksāta sadarbība ar vecākiem, 52,4% - par sanāksmēm, savukārt 51,6% pedagogu nav saņēmuši apmaksas par sadarbībām ar citiem pedagogiem kompetencēs balstīta satura īstenošanā.

Aptaujā noskaidrots, ka pedagogi apmaksu nesaņem arī par papildu darba pienākumiem. Piemēram, 53,8% gadījumos apmaksa par pedagogu padarīto darbu nav saņemta, kad pedagogs iesaistīts gatavošanās darbiem pašvaldības pasākumos, 53,1% - par ekskursiju organizēšanu, 44,8% - gatavojoties konkursam, bet 36,9% apmaksu nesaņem, ja pedagogs ir iesaistīts sporta pasākumu organizēšanā.

Aptaujā 95,3% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka saistībā ar kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanu pedagogiem ir nepieciešami papildu laika resursi (mācību materiālu sagatavošanai, sadarbībai un citu pienākumu izpildīšanai). Apgalvojumam, ka pedagogs darbā ir noslogots un ar lielām pūlēm spēj izpildīts visus savus pienākumus, piekrita 67,4% aptaujāto skolotāju, savukārt 18,2% aptaujāto skolotāju norādīja, ka ir gatavi uzņemties lielāku darba slodzi nekā patlaban.

Aptaujā skolotāji uzskata, ka pedagogu samaksa būtu jāvērtē, pirmajā vietā liekot pedagoga darba kvalitāti, otrajā - slodzes apjomu, trešajā - pedagoga iegūto izglītību, ceturtajā - kāds ir izglītojamo skaits, bet piektajā jeb beidzamajā vietā - darba stāžu.

Aptaujā noskaidrots, ka 27,3% skolotāju cieš no profesionālās izdegšanas sindroma, 19,3% - parādījušies spēku izsīkums, nevēlēšanās turpināt darbu, vajā niknums, 8% - pārņēmusi bezcerība, 6,5% - pārņēmusi bezpalīdzība, bet 3,9% aptaujāto pedagogu novērojuši, ka darba dzīvē ir sasniegti panākumi.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka pedagogi visbiežāk kā negatīvo savā darbā norāda pārslodzi, kas turpinās visu laiku, piedzīvo nepārtrauktu stresu un saspringumu. Savukārt pozitīvo aspektu saskata ļoti mazs pedagogu īpatsvars. Tāpēc ir ļoti svarīgi pārskatīt skolotāju slodzes sadalījumu, jo laimīgs un vesels skolotājs ir ieguvums ne tikai skolēnam, bet visai tautsaimniecībai, viņa uzsvēra.

Vanaga atzīmēja, ka pedagogu profesijas prestižs, apmierinātība ar savu darbu un atalgojuma apmēru arvien turpina samazināties, bet slodzes turpina palielināties. Piemēram, Covid-19 pandēmijas dēļ skolotājiem slodze pieaugusi līdz 20 stundām, bet darba samaksa saglabājusies neadekvāta.

Vanaga uzsvēra, ka nacionālā līmenī pedagogiem ir jānodrošina mēneša darba alga, kura nav zemāka par sabiedriskajā sektorā nodarbināto mēneša darba algu, kura reizināta ar koeficientu 1,3. Tāpat būtiski jāceļ skolotāju profesijas prestižs un jāuzlabo viņu dzīves kvalitāte.

Kā būtisku nosacījumu LIZDA priekšsēdētāja atzīmēja arī atbalsta pasākumus, piemēram supervīziju pedagogiem, kuri cieš no profesionālās izdegšanas.

Lai noskaidrotu pedagogu viedokli par slodzēm, atalgojumu, piemaksām, darba kvalitāti un profesionālo izdegšanu, LIZDA lēma rīkot anonīmu elektronisku izglītības iestāžu pedagogu aptauju, kuras rezultātus tā izmantos sarunās ar IZM par pedagogu jauno atalgojuma modeli. Aptaujāti netika augstskolu mācībspēki.

Aptaujā piedalījās vairāk nekā 10 077 pedagogu.

Pedagogi sūdzas par nogurumu, izdegšanu, kā arī pauž vēlmi pēc normēta darba laika, izriet no šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē paustajiem pedagogu viedokļiem.

Ābeļu pamatskolas skolotāja Inese Pūcīte stāstīja, ka darba dienu ar pirmo klašu skolēniem viņa sāk plkst.9 no rīta un beidz ap plkst.12. Šajās tiešsaistes stundās viņa cenšas tikt galā ar visu, taču to, ko bērni nepaspēj, viņiem jāpabeidz pašiem pēc nodarbībām.

Pūcīte strādā ar bērniem kuriem ir mācīšanās grūtības un viņas skolēnu izaicinājums bija lasītprasme. Skolotāja teica, ka bērniem ir dažādi sagatavotības līmeņi, kā arī vecāku iesaiste lasītprasmes veicināšanā ir dažāda, tāpēc nereti viņa arī sestdienās un svētdienās lasa kopā ar bērniem, un arī ziemas brīvlaikā sagatavoja viņiem uzdevumus, lai skolēni nezaudētu iegūtās lasītprasmes.

Viņa uzsvēra, ka pedagogi strādā 12 stundas dienā. Pēc plkst.12 sākumskolēniem ir angļu valoda vai mūzika un tad konsultācijas. Bērni viņai sūta izdarītos darbus, tad seko pauze, un tad bērni viņai atsūta to, ko viņi plāno lasīt. Bērni lasa un tad viņi kopā ar Pucīti pārrunā izlasīto, lai bērns arī saprastu to, ko lasa.

Tad plkst.20 viņai sākas "otrā daļa", kurā viņa gatavo materiālus kompetenču pieejā balstītajām mācībām, jo "Skola2030" materiāli nav pietiekami.

"Skolotājs vēlas normētu darba laiku, taču mums ir izveidojies šāds darba ritms. No tā trešdaļu mēs darām neapmaksāti," piebilda skolotāja.

Viņa norādīja, ka viņa jau no rīta ceļas piekususi un dziļā miegā nevar pagulēt, jo nemitīgi domā par skolu. "Tā jau ir izdegšana. Tagad varam gaidīt nākamo fāzi - depresiju vai hroniskas veselības problēmas," norādīja Pūcīte, piebilstot, ka, viņasprāt, daudzi skolotāji pametīs savu darbu Covid-19 iespaidā.

Vienlaikus viņa norādīja, ka skolotāji vēlas saņemt atbalstu no valsts, arī par to, ko viņi dara savā brīvajā laikā.

Arī Siguldas Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Līga Sausiņa atzīmēja, ka, attālināto mācību iespaidā, skolotāja darba diena ir ļoti izplūdusi, tomēr arī ne visiem skolotājiem. Sausiņa piebilda, ka bez laika, ko viņa velta tiešsaistes stundām, viņa arī organizē atbalsta stundas, kurās skolēni var pieslēgties uz konsultācijām.

Vienlaikus viņa norādīja, ka skolotāji daudz laika patērē "jēgpilnu" uzdevumu un stundu sagatavošanai, kā arī atgriezeniskās saites nodrošināšanai.

Jau ziņots, ka janvāra beigās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotajā darba grupā, kas pilnveido pedagogu darba samaksas modeli, apspriesta iespēja no šā gada 1.septembra paaugstināt pirmsskolas pedagogu zemāko atalgojuma likmi līdz 870 eiro.

Patlaban pieņemtais normatīvais regulējums nosaka, ka no šā gada 1.septembra zemākā pedagogu algas likme ir 830 eiro. Līdz ar to vispārējā izglītībā darba stundas izmaksa ir 6,91 eiro, pirmsskolā - 5,18 eiro. Pēc viņas paustā, plāns ir pirmsskolas skolotāja stundas izmaksu palielināt vēl par 5% jeb līdz 5,44 eiro stundā, kas nozīmētu zemāko algas likmi 870 eiro.

IZM pārstāve Līga Buceniece piebilda, ka pagaidām ministrijā vēl tiek veikti aprēķini dažādiem atalgojuma kāpinājumu scenārijiem. Ministrijā sola iespēju robežās piedāvāt vairākus variantus. IZM skaidroja, ka plāns ir pirmsskolu pedagogu darba stundas izmaksas pakāpeniski izlīdzināt, un to, iespējams, varētu sākt jau no šā gada 1.septembra.

Pagaidām IZM ir aprēķinājuši to ietekmi, ja pirmsskolas skolotāja darba stundu izmaksu palielinātu par 5% virs šobrīd paredzētā.

IZM darba grupa darbosies līdz aprīlim, un tad arī Saeimā iesniegs to, par ko pusēm sēdēs būs izdevies panākt vienošanos.

Svarīgākais