Nevienprātība par, iespējams, jaunajiem skolas noteikumiem

Izstrādāts jauns projekts, kas paredz, ka skolai ar vecākiem operatīvi jāsazinās, tiklīdz konstatēts, ka bērns bez attaisnojoša iemesla nav ieradies skolā un vecāki izglītības iestādi nav informējuši. "Šī nebūs jauna procedūra, tā vienkārši tagad būs obligāta," norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības nodaļas speciālists Edgars Grīnis.

Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas direktors Valdis Jēkabsons gan norāda, ka skola jau to dara – informē vecākus par bērnu kavējumiem. "Izmantojot e–klasi, vecāki var uzzināt visu par saviem bērniem. Sistēma mums strādā, un nav nekādu problēmu. Kādēļ tādā gadījumā tērēt papildu resursus, lai darītu to pašu, tikai citādākā veidā?" nesaprot direktors.

Jaunie noteikumi paredz, ka izglītības iestādes vadītājs nosaka kārtību, kā ik dienu skolēnus reģistrēs par ierašanos un neierašanos. Jānosaka arī persona, kura vecākus informēs par bērnu, kurš nav apmeklējis mācību iestādi. Jāizdomā arī sistēma, kā vecāki varēs ziņot skolai par bērna neierašanos skolā. Ja nepilngadīgs izglītojamais vairāk nekā piecas mācību dienas semestrī nebūs apmeklējis izglītības iestādi un tā nebūs informēta par neierašanās iemeslu vai tas nebūs uzskatāms par attaisnojošu, par to rakstveidā vai elektroniskā veidā informēs pašvaldību, kurā deklarēta izglītojamā dzīvesvieta. Ja nepieciešams, pašvaldības darbinieks sazināsies ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāli, pašvaldības dzimtsarakstu nodaļu vai policijas nodaļu un noskaidros izglītības iestādes neapmeklēšanas iemeslu. Ja nepieciešams, informēs arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju.

"Vecāki taču jau ir informēti, nekas no šiem jaunajiem noteikumiem nemainīsies. Iedomājieties, kādi būs telefona sarunu un pasta izdevumi! Tā taču ir papildu štata vieta," Neatkarīgajai stāsta Madonas pilsētas 1. vidusskolas direktors Romāns Ližbovskis. Arī V. Jēkabsons uzskata, ka izglītības jomā ir daudz svarīgāki jautājumi un problēmas, kam nepieciešams finansējums. "Tikai skolas vadītājus jau īpaši neaicina uz diskusijām un nevaicā pēc mūsu viedokļa," piebilst V. Jēkabsons.

E. Grīnis skaidro, ka "daudzas skolas tā rīkojās arī līdz šim, bet pēc inspekcijas teiktā – ne visas". Noteikumi arī varētu veicināt vecāku un skolas sadarbību vispār. "Ja vecāki piezvanīs un informēs, ka bērns netiek uz skolu, tad citreiz piezvanīs arī par mācību jautājumiem," uzskata E. Grīnis. Galvenais mērķis esot nepieļaut vai samazināt līdz minimumam kavējumus, par kuriem vecāki vai skola nebūtu informēti par cēloņiem.

Noteikumi izstrādāti katrai izglītības pakāpei – pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, ieskaitot profesionālās skolas.

Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais