Lai iepazītos ar Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) likvidācijas plāna izpildes gaitu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vakar devās izbraukuma sēdē uz akadēmiju.
LPA pārstāvji neslēpj, ka uz šo Saeimas komisijas vizīti raudzījušies kā uz pēdējo cerību atcelt nāves spriedumu akadēmijai, un vakar saņēmuši cerīgu signālu.
Ministru kabinets (MK) 30. jūnijā apstiprināja iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces ierosināto LPA likvidēšanu jau no 31. decembra, nododot studentus un mācību programmas Latvijas Universitātei (LU). Likvidējamajai augstskolai uz papēžiem min Valsts policijas koledža, kas jau pārņēmusi dežūrdaļas un apsardzes funkcijas akadēmijas telpās un plāno tajās ievākties pavisam, tiklīdz LPA tiks likvidēta. Tomēr iesaistīto pušu viedokļu apmaiņa liecina, ka LPA likvidācija šobrīd nonākusi strupceļā, jo Iekšlietu ministrijas rīcība ir nenoteikta – studentiem un pasniedzējiem pagaidām doti tikai mutiski solījumi, radot neziņu un bažas par nākotni. Savukārt LPA personāls un studenti joprojām nepiekāpjas un cīnās par savas augstskolas saglabāšanu vai vismaz saprātīgāku reorganizācijas plānu. Sēdes laikā vēlreiz izskanēja neizpratne, kāpēc tiek saudzētas trīs Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošas koledžas, bet augstskola, kas varētu tās visas apvienot, tiek likvidēta. LPA pārstāvji atzīst, ka neiebilst pret reorganizāciju, taču uzskata, ka daudz prātīgāk būtu akadēmiju pievienot nevis LU, bet Aizsardzības akadēmijai, kas ir radniecīga augstskola.
Pildot MK rīkojumu, LU sākusi izstrādāt akadēmijas studiju programmu un studējošo pārņemšanu, taču darba gaitā atklājušās vairākas nopietnas problēmas, kas tiešā veidā skars studentus – studiju programmas atšķiras gan satura ziņā, gan ar kredītpunktu skaitu. Policistu arodbiedrību pārstāvji uzsvēra, ka virkne studiju kursu un tajos izmantojamā mācību literatūra satur klasificētu informāciju, un, lai pasniegtu šos kursus, ir jābūt vismaz otrās kategorijas pielaidei valsts noslēpumiem. Savukārt doktora disertācijas aizstāvēt nebūs iespējams vispār, jo tās satur klasificētu informāciju, tādējādi iekšlietu struktūru darbiniekiem tiek laupīta iespēja Latvijā iegūt doktora grādu.
Komisijas loceklis Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) uzskata, ka lēmums likvidēt LPA ir pretrunā arī ar nacionālās drošības koncepciju un grauj iekšlietu sistēmas stabilitāti: "Pirms iesniegt tādu ātro domu, ir jābūt skaidram, kā valstī to nodrošināt tālāk. Ja šī struktūra sāk šūpoties, ministrei [L. Mūrniecei] un ministru prezidentam [Valdim Dombrovskim] būs jānes pilna atbildība par valsts drošību. Es uzskatu, ka šis jautājums ir jāaptur, pirms viss nav izvērtēts, un ierosināšu savā frakcijā runāt par lēmuma [par LPA likvidēšanu] pieņemšanu vispār un neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei."
Sēdes noslēgumā komisijas vadītājs Juris Dalbiņš bija spiests paust pamatotas bažas, ka likvidācijas procesu līdz 31. decembrim nebūs iespējams pabeigt, nodrošinot LPA studentiem saprotamu turpinājumu LU. "Aicinu MK un IeM pateikt, kāda būs tālākā izglītības sistēma Valsts policijai. Ja nav plāna, mēs nekur neaiziesim," atzina J. Dalbiņš. Savukārt IeM valsts sekretāra vietniecei Ingūnai Airei komisijas priekšsēdētājs ieteica efektīvāk risināt administratīvos jautājumus un jau tuvākajā laikā sagatavot rakstisku informāciju studentiem, lai ieviestu skaidrību, kā un kad turpināsies viņu mācības LU.