Valdība pieņem jauno skolu finansēšanas modeli "Skolēns pašvaldībā" (papildināts 15:52)

Valdība otrdien pieņēma jauno pedagogu darba samaksas dotāciju aprēķinu un sadales modeli, kas sniegs papildus finansējumu pašvaldībām ar sakārtotu izglītības iestāžu tīklu novadā.

Jaunā "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" paredz no šī gada 1.septembra ieviest finansējuma sadales modeli "Skolēns pašvaldībā", kas nozīmēs lēmumu pieņemšanas decentralizāciju un mērķdotācijas aprēķina principa maiņu.

Jaunais modelis nosaka to, ka mērķdotācijas tiks aprēķinātas pašvaldībām, nevis katrai izglītības iestādei, kā tas ir bijis iepriekš. Sekojoši pašvaldībām tiks sniegta lielāka loma izglītības tīklu kārtošanā un pedagogu atalgojumu konkurētspējas nodrošināšanā. Papildus tiek noteikts, ka pašvaldībām vismaz 7% no piešķirtā finansējuma būs jānodrošina atbalsta personāla nodrošināšanai, bet ne vairāk kā 15% būs jāatvēl administrācijas darbiniekiem.

Tā kā noteikumu projekts paredz koeficientu piemērošanu izglītības programmām, ir aprēķināts nepieciešamais mērķdotācijas apmērs vienam skolēnam mēnesī - 1.-6.klasei 94 eiro, 7.-9. klašu grupā tie ir 121 eiro, bet 10.-12.klašu grupā - 130 eiro vienam skolēnam. Mērķdotācijas apmērs bērniem pirmsskolas izglītības grupās no piecu gadu vecuma un bērniem speciālajās grupiņās ir 80 eiro mēnesī.

Skolēniem, kas apgūst speciālās izglītības programmas, neklātienes programmas vai izglītības programmu tālmācības formā, pamatizglītības profesionāli orientētās programmas, kā arī valsts ģimnāziju 10-12.klašu skolēniem tiek piemēroti papildkoeficienti.

Lai mazinātu pašvaldību atšķirības pedagogu darba samaksas nodrošināšanā, noteikumu projektā ietverti vairāki reģionālie koeficienti, par kuriem notikušas diskusijas ar pašvaldībām. Noteikumu projekts paredz vienādot reģionālos koeficientus valstspilsētām un Pierīgas pašvaldībām, kā arī zemāko blīvumu novadi ir sadalīti viendabīgos "puduros", ievērojot iedzīvotāju skaita attiecību lauku un pilsētu teritorijās, kā arī izglītojamo skaitu novadā. Tām pašvaldībām, kuras ir pie ES ārējās robežas, reģionālais koeficients ir palielināts uz 1,41, kas nozīmē, ka šīs izglītības iestādes saņems par 41% lielāku finansējumu nekā Rīgas skolas.

Noteikumu projekts paredz arī noteiktus kritērijus, kas pašvaldībai jāievēro, sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm. Tā, pašvaldībai būs pienākums un atbildība rūpēties par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu katrā izglītības iestādē, nodrošinot normatīvajos aktos paredzētās zemākās mēneša darba algas likmes piemērošanu ikvienam pedagogam.

Lai motivētu pašvaldības sakārtot izglītības iestāžu tīklu novadā, visām pašvaldībām, kurās ir ticis sakārtots skolu tīkls, kvalitātes piemaksas tikts palielinātas līdz 2,5% no nākamā mācību gada. Savukārt ja skolēnu un skolotāju attiecības būs virs vidējā mērījuma valstī 2022.gadā, tiks nodrošināts 2% papildfinansējums.

Vienlaikus jaunajā noteikumu projektā pašvaldībai ir noteiktas tiesības atbilstoši savas pašvaldības izstrādātajai izglītības attīstības stratēģijai noteikt kvalitātes kritērijus un piešķirt lielāku mērķdotāciju tām izglītības iestādēm, kas nodrošina kvalitatīvu izglītības procesu. Līdz ar to šādās izglītības iestādēs varēs paaugstināt pedagogu darba algas likmes vai nodrošināt piemaksas.

Papildus jaunajā finansējuma modelī tiks palielināts valsts ģimnāziju finansējuma apjoms.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skatījumā, izmaiņas nostiprinās trīs prasības pašvaldībām - pirmkārt, pienākumu un atbildību rūpēties par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu katrā izglītības iestādē, otrkārt, pedagogu atlīdzības noteikšanā nodrošināt noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes piemērošanu un treškārt, nodrošināt iepriekšminēto finanšu atvēlēšanu atbalsta personām un administrācijas darba samaksai.

Prasība pedagogiem garantēt vismaz zemāko mēneša darba algas likmi ir noteikta kā obligāts nosacījums pašvaldībai mērķdotācijas sadalē izglītības iestādēm.

Kā pamatoja IZM, pašreizējā situācija vāji ietekmē skolu tīklu sakārtošanu un tam sekojošu nepietiekami aktīvu risinājumu meklēšanu skolotāju pilnu slodžu nodrošinājumā. Līdz ar to tiek secināts, ka esošā situācija neveicina būtiskas izmaiņas arī Latvijas skolotāju vidējā darba samaksā.

Kā viens no valsts budžeta mērķdotācijas sadales neefektivitātes cēloņiem tiek minēta pārliekā centralizācija jeb mērķdotācijas sadales lēmumu pieņemšana ministrijas līmenī, kad ministrija veic mērķdotācijas aprēķinu katrai izglītības iestādei. Spēkā esošais regulējums neparedz izglītības iestāžu dibinātāju lielāku pilnvarojumu jeb pietiekami elastīgu rīcību ar tiem piešķirto mērķdotācijas apmēru. Tādēļ esot nepieciešams ieviest jauno modeli "Skolēns pašvaldībā".

Noteikumu projekts kā pārejas periodu paredz četrus mācību gadus - 2022./2023., 2023./2024., 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadu, kuros ir nostiprināts solidaritātes princips. Tādējādi pašvaldībām tiek doti četri mācību gadi kārtot skolu tīklu un meklēt iespējas skolotājiem nodrošināt pēc iespējas pilnas slodzes.

Kopējā finansēšanas aprēķina maiņas fiskālā ietekme, kas aptver gan pašvaldību, gan privāto dibinātāju izglītības iestādes, ir 3,5 miljonu eiro 2022.gada septembra-decembra mēnešiem, 10,6 miljonu eiro 2023.gadam, 9,8 miljonu eiro 2024.gadam, 8,4 miljonu eiro 2025.gadam, 10,2 miljonu eiro 2026.gadam un 13,7 miljonu eiro turpmāk ik gadu.

Kā ziņots, LIZDA ir paziņojusi, ka aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku. Kā aģentūru LETA informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga, arodbiedrība vairāk nerīkos piketus vai gājienus, bet no septembra plānots sākt beztermiņa streiku. Tas nebūšot brīdinājuma streiks, kas notiks noteiktu laiku, bet tas turpināsies tik ilgi, kamēr tiks sadzirdētas LIZDA prasības.

LIZDA ir izvirzījusi trīs galvenās prasības - sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.