Paplašina valsts pārbaudes darbu klāstu 9. klašu skolēniem

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

No 2024./2025.mācību gada 9.klašu beidzējiem būs jākārto starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs, kurā būs ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs, paredz šodien valdībā pieņemtie grozījumi "Noteikumos par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem".

Arī 2022./2023. un 2023./2024. mācību gadā tiks organizēts starpdisciplinārais pārbaudes darbs, taču monitoringa formā, lai pārbaudītu izglītojamo zināšanas un prasmes mācību priekšmetos, kuru saturs tiks integrēts valsts pārbaudes darbā, un lai aprobētu starpdisciplinārā valsts pārbaudes darba saturu un vērtēšanas kritērijus.

Savukārt no 2022./2023.mācību gada, beidzot 9. klasi, izglītojamie kārtos valsts pārbaudes darbu svešvalodā, jo izglītības iestāžu īstenotajās pamatizglītības programmās tiek nodrošināta vismaz vienas Eiropas Savienības oficiālās valodas kā pirmās svešvalodas apguve.

Valdība noteikumos precizēja valsts pārbaudes darbu veidus vispārējās pamatizglītības pakāpē un svešvalodu, kurā skolēni, beidzot 9.klasi, kārto valsts pārbaudes darbu. Izmaiņas nosaka dažādus valsts pārbaudes darbu veidus vispārējās pamatizglītības posmā - eksāmenus, centralizētos eksāmenus un monitoringa darbus, kas ļaušot paplašināt iespēju iegūt daudzveidīgākus datus par izglītojamo sniegumu dažādās mācību jomās.

Valsts pārbaudes darba mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu mācību priekšmetā, identificēt un izvērtēt, cik lielā mērā ir apgūti Ministra kabineta (MK) noteikumos noteiktie plānotie sasniedzamie rezultāti. Noteikumi paredz, ka pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosinās noteikt Valsts izglītības satura centrs (VISC), līdz katra mācību gada noslēgumam sagatavojot valdības noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem.

Eksāmena saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka VISC, savukārt tā vērtēšana tiek veikta izglītības iestādē. Eksāmena kārtošana notiek pamatizglītības pakāpes apguves noslēgumā, paredz noteikumi.

Centralizēts eksāmens noteikumos definēts kā pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts valsts pārbaudes darbs izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai noteiktā mācību priekšmetā pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmā. Tā saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka VISC, tā vērtēšanas procesu vada Valsts izglītības satura centrs. Centralizētā eksāmena kārtošana notiek pamatizglītības pakāpes apguves noslēgumā.

Savukārt monitoringa darbs ir valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka VISC vienā vai kombinēti vairākos mācību priekšmetos. Monitoringa darba mērķis ir iegūt objektīvus datus izglītības kvalitātes pārvaldības nolūkiem. Vienlaikus monitoringa darba ietvaros iegūtais rezultāts mācību procesa ietvaros, atbilstoši izglītības iestādes iepriekš izstrādātai kārtībai, var tikt izmantots izglītojamā snieguma vērtēšanai mācību gada noslēgumā, izmantojot to kā papildu informatīvu instrumentu par izglītojamā sasniedzamo rezultātu augstāku sniegumu.

Latvijā

„Vai tiešām kāds nopietni domā, ka šie ļaudis būs potenciālie nodokļu maksātāji? Viņi atbrauc pie mums no Zviedrijas un Vācijas, lai nevis strādātu tur par 4000, bet gan te par 600 vai 800 eiro un kārtīgi maksātu nodokļus? Kāds tiešām tam tic? Nu, izbeidziet, lūdzu!” TV24 raidījumā „Preses klubs” skarbu viedokli pauda rokmūziķis, Latvijas Rokmūzikas asociācijas prezidents Jānis Bukums.