Lai arī no septembra plānots pakāpeniski ieviest mācības tikai latviešu valodā, rīcības plāns pārejai uz šo modeli vēl tiek precizēts, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Kā apgalvoja ministrijā, rīcības plāns faktiski ir sagatavots, tomēr plāna izpildes termiņi būšot zināmi pēc saskaņošanas ar visām iesaistītajām pusēm.
Plāns paredz dažādus metodiskā atbalsta pasākumus, tostarp, kursus un nometnes pedagogu profesionālajai pilnveidei, nometnes skolēniem, papildu mācību un metodisko materiālu nodrošināšanu. Plānots arī izveidot vietni IZM mājaslapā par pāreju uz mācībām valsts valodā, kā arī nodrošināt informatīvus materiālus izglītības iestādēm un pašvaldībām.
Ministrijas ieskatā ar lielākiem vai mazākiem izaicinājumiem pārejā uz mācībām tikai valsts valodā, visticamāk, saskarsies visas mazākumtautību skolas un pirmsskolas. Kā potenciālie riski, pārejot uz mācībām tikai valsts valodā, varētu būt saistīti ar nevienlīdzīgo latviešu valodas prasmes līmeni starp izglītojamiem, kā arī ne no visiem pedagogiem, kuri šobrīd strādā mazākumtautību izglītības programmās, varētu būt sagaidāmas atbilstošas latviešu valodas lietošanas prasmes.
Jau ziņots, ka pērn oktobrī Saeima pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.
Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri - 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā