VARAM piedāvā veikt grozījumus Satversmē, nosakot, ka vidējai izglītībai ir jābūt obligāta

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē trešdien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) bija atšķirīgi redzējumi par to, vai izglītības reforma nodrošinās Latvijas ilgtspēju, tāpēc komisija aicināja turpināt sarunas.

IZM sēdē iepazīstināja komisijas deputātus ar izglītības reformas ieviešanas procesu, kas nodrošinās pedagogu un mācībspēka ataudzi, darba tirgum un sabiedrības vajadzībām atbilstošu izglītības saturu un inovatīvas, uz izcilību orientētas un starptautiski konkurētspējīgas izglītības iestādes.

IZM pārstāve Ramona Urtāne norādīja, ka skolu tīkla optimizācija pozitīvi ietekmēs tādus rādītājus kā zemākās bruto algas likmes skolotājiem, rezultātu īpatsvara centralizētajos un pārējos eksāmenos, skolotāja un skolēnu proporcija, mācību izmaksu daļu no kopējā budžeta, kā arī kopējais finansējums uz vienu skolēnu.

Šobrīd tiekot strādāts arī pie jauna mācību satura ieviešanas. Kā norādīja Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko, ir formulēti sasniedzamie rezultāti septiņās mācību jomās, beidzot pirmsskolu, kā arī 3., 6. un 9.klasi. Tāpat sagatavots priekšlikums izglītības satura plānošanas principiem vidējā izglītībā. Vienlaikus Voroņenko atzina, ka turpinās darbs pie mācību līdzekļu nodrošināšanas visos mācību priekšmetos.

Turpretim VARAM ieskatā galvenās problēmas, ar kurām sastopas skolēni Latvijā, ir disciplīna un mācīšanās vide, tāpēc būtu jānodrošina pedagogu cieņpilns statuss skolās un jāizskauž normatīvais disbalanss starp skolēna tiesībām un pienākumiem.

Ministra padomnieks valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības jautājumos Mareks Gruškevics norādīja, ka lielākās Latvijas pedagogu problēmas saistītas ar pārāk lielu kontaktstundu skaitu, strauju pedagogu novecošanos, mācību līdzekļu trūkumu un zemu profesijas prestižu. Pedagogiem būtu nepieciešams pāriet uz slodzi 40 darba stundas nedēļā, no kurām 20 stundas būtu paredzētas metodiskajam darbam. Lai to īstenotu, nepieciešams piešķirt finansējumu darba samaksas paaugstināšanai, paredzot attiecīgu mērķdotāciju vai mainot nodokļu sistēmu.

Savukārt izglītības sektorā lielākās problēmas ir nozares stagnācija un fragmentācija. VARAM ieskatā izglītības process neatbilst darba tirgus vajadzībām un reģionālai attīstībai, tāpēc IZM kopā ar plānošanas reģioniem un saistītām ministrijām vajadzētu īstenot visu skolu nodošanu pašvaldībām. Tādējādi tiktu radīts ilgtspējīgs skolu tīkla kartējums, novērtējot mazo lauku skolu ģeopolitisko un ekonomisko pastāvēšanas aspektu valsts pierobežā un depopulētos reģionos.

VARAM piedāvāja arī veikt grozījumus Satversmē, nosakot, ka vidējai izglītībai ir jābūt obligātai. Tam iebilda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Māris Pūķis, paužot bažas, ka obligāta vidējā izglītība varētu negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti.

Izglītības kvalitāti, viņaprāt, samazinot arī ieviestais iekļaujošas izglītības modelis. Pūķis uzskata, ka būtu nepieciešams attīstīt sasniegtās zināšanās un prasmēs balstītu vērtēšanu, kā arī vairāk uzmanības pievērst skolotāju prasmju novērtējumam.

Viņš vērsa uzmanību arī uz pedagogu atalgojuma modeli, paužot, ka atalgojums arvien vairāk atpaliek no vidējā atalgojuma valstī - pie vidējā atalgojuma 1600 eiro mēnesī esošais minimālais atalgojums būtu jādubulto.

LPS ieskatā novada un valstspilsētas perspektīva esot tieši saistīta ar kvalitatīvas izglītības pieejamību - monocentriska attīstība novadā varot radīt draudus valsts ilgtspējai.

Pret IZM sākto skolu tīklu sakārtošanu ir arī Vecpiebalgas vidusskolas direktore Ilona Strelkova. Viņa vērsa komisijas deputātu uzmanību uz to, ka skolēni ceļā pavadīs daudz vairāk laika, kā arī skolēnu vecākiem pieaugs izmaksas ceļa, uzturēšanas un ēdināšanas izdevumu dēļ. Strelkovas ieskatā, skolu slēgšana arī radīs draudus novada kultūras un sabiedriskās dzīves ilgtspējai.

Latvijā

Otrdien valdības sēdē tika izskatīts daudzmiljardu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” sasāpējušais jautājums. Kā jūs domājat, ar ko bija aizņemti ministri, kamēr tika izskatīts šis Latvijas valstij un tautai (bet ne viņiem pašiem personīgi) arhisvarīgais jautājums?

Svarīgākais