Kuldīgas un Talsu iedzīvotāji dažādos veidos protestē pret skolu slēgšanu

© Romāns Kokšarovs/MN

Viens no protesta veidiem ir parakstu vākšana sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv", kur ir iesniegtas trīs iniciatīvas, proti, par Mērsraga vidusskolas un Ēdoles pamatskolas saglabāšanu, kā arī par mazo lauku vidusskolu saglabāšanu.

Iniciatīvu "Lauku mazajām vidusskolām - būt!" parakstījuši 11 015 iedzīvotāji, un tā tiks iesniegta Saeimā. Iniciatīvas autore Margarita Kolosova vēlas panākt to, lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), plānojot un ieviešot skolu reformu, nebalstās tikai uz skaitļiem tabulās, bet saprot, ka aiz katra skaitļa ir bērns, ģimene, skolotājs un lauku nākotne.

Autore aicina IZM atmest pašlaik kā vadošo paredzēto kvantitatīvo kritēriju par lauku vidusskolu tīkla blīvumu ar 50 kilometriem (km) starp vidusskolām jeb ne vairāk kā 25 km no skolēna dzīvesvietas līdz skolai un likumdošanā noteikt arī kvalitatīvos kritērijus, sākot ar centralizēto eksāmenu rādītājiem, lai skola varētu saglabāt vidusskolas statusu. "Jo izglītības sistēmā runa tomēr ir, vai tai vismaz vajadzētu būt, par sekmēm, par izglītības kvalitāti, par skolotājiem un bērniem, nevis par kilometriem," vēsta Kolosova. Ja vidusskola pierāda savas izglītības kvalitāti, tad mums kopā kā sabiedrībai un valstij savu bērnu, ģimeņu un maksimāli pieejamas izglītības dēļ ir jādod iespēja šādai vidusskolai būt pauž iniciatīvas autore.

Savukārt par iniciatīvu "Mērsraga vidusskolai būt!" dienas laikā ir parakstījušies 515 iedzīvotāji, un to iesniegs Talsu novada pašvaldībai.

Iniciatīvu iesniegusi Laura Baļķīte, skaidrojot, ka vēlas panākt, lai Talsu novada dome ieklausās skolēnos un skolēnu vecākos un nosaka Mērsraga vidusskolai pieejamības iestādes statusu. Līdz ar to notiks vidusskolas saglabāšana Kurzemes piekrastē. "Citādi šodien aizslēdzam vidusskolu, rīt aizslēgs pamatskolu, parīt, iespējams, aizslēgs arī bērnudārzu. Un piejūras reģions paliks iebraucēju atpūtai - kluss, līdz smeldzīgumam skaists, bet ziemā tukšs un vientuļš," norāda autore.

Mērsraga vidusskolai šogad būs 50.izlaidums, taču vidusskolas pastāvēšanas laikā vidusskolas posmā nekad nav bijuši 60 skolēni. Iniciatīvas autore uzskata, ka IZM izstrādātie kritēriji iznīcina stabilas lauku vidusskolas, tai skaitā Mērsraga vidusskolu. Mērsraga vidusskolu apmeklē skolēni arī no Ķūļciema, Alksnājiem, Ķipatciema, Laidzes pagasta, Uguņciema, Upesgrīvas, Tukuma novada Bērzciema un Engures pagasta.

Klausoties Talsu novada domes deputātu diskusiju par Mērsraga vidusskolas reorganizāciju, iedzīvotāji pārliecinājušies, ka nav veikti nekādi pētījumi, kā Mērsraga vidusskolas reorganizācija ietekmēs ne vien Mērsraga pagasta, bet arī novada tālāko attīstību. "Vēlamies uzsvērt, ka viena no valsts prioritātēm ir lauku reģionu attīstība, un tam tiek novirzīta arī daļa Eiropas Savienības fondu finansējuma gan sociālu ideju realizēšanai, gan uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai. Tāpēc lūdzam pārtraukt Mērsraga vidusskolas reorganizāciju par pamatskolu," iedzīvotāju vārdā aicina Baļķīte.

Ēdoles pamatskolas skolēnu vecāki par savas skolas saglabāšanu vāc gan parakstus portālā "Mana balss", gan nofilmējuši video, kurā pauž kritiku Kuldīgas novada domes deputātu darbam.

Par Ēdoles pamatskolas saglabāšanu portālā "Mana balss" jau parakstījušies 1133 iedzīvotāji un tā ir iesniegta Kuldīgas novada pašvaldībā.

Iniciatīvas autori vēlas panākt, lai novada dome pilda Ēdoles pamatskolas skolēnu vecākiem šā mācību gada 1.septembrī doto solījumu par vienas no vecākajām Kurzemes izglītības iestādēm - Ēdoles skolas - saglabāšanu. Skola ir dibināta 1822.gadā. Skolai ir salīdzinoši augsts mācību sasniegumu reitings, tāpēc tā atzīstama par nozīmīgu izglītības iegūšanas vietu ne tikai Ēdoles un tās tuvējās apkārtnes skolēniem, bet arī tālāk mītošiem bērniem. Ēdoles skolu apmeklē skolēni no Kuldīgas, Priedaines, Alsungas, Gudeniekiem un citām apdzīvotām vietām.

Iedzīvotāji uzsver, ka pēdējo gadu laikā šīs mācību iestādes renovēšanā un attīstībā ieguldīts daudz valsts un pašvaldības līdzekļu. Turklāt Ēdoles pamatskola ir pielāgota audzēkņu, kuriem piešķirts speciālais izglītības kods, izglītošanai - skolas pedagogi ir apguvuši atbilstīgu mācīšanas programmu.

"Mēs nevēlamies, lai Ēdoles apkārtne, līdzīgi kā daudzas citas vietas Latvijā, zaudētu savus lauciniekus un tie pārtaptu par pilsētniekiem vai Anglijas, vai Vācijas, vai citu attīstītāku valstu iedzīvotājiem un nodokļu maksātājiem," teikts iniciatīvā. Valstij un pašvaldībām ir jārūpējas par latviešu repatriāciju, nevis savu pagaidām vēl ārpilsētās mītošo pilsoņu prombraukšanas veicināšanu, uzskata ēdolieši.

Savukārt video ierakstā, kas publicēts "Facebook", ēdolieši pašvaldības deputātiem pauž, ka viņi ir sanākuši kopā, lai pateiktu, ka pietiek par viņiem ņirgāties un melot viņiem.

Videouzrunā viņi domes vadībai vaicā, vai Ēdoles bērniem ir jāmaksā par Kuldīgas domes milzīgajiem parādiem, ar kuriem tā netiek galā. "Vai Ēdoles bērniem jāmaksā par UNESCO svinībām, kurām bija nepieciešami 100 000 eiro? Vai Ēdoles bērniem jāmaksā par Kuldīgas Centra vidusskolas renovāciju?" Ēdolieši pārmet, ka visur nauda atrodas, bet tikai ne viņu skolai. "Ir ļoti žēl, ka mums bija jāievēlē tādi deputāti, kuri domā tikai par tūrismu Kuldīgā, nevis bērniem, kuri ir svarīgi nākotnei," atzīst pagasta iedzīvotāji.

Arī Kabiles pamatskolas, kuru arī plānots slēgt šī gada 1.augustā, skolēnu vecāki raksta vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, lai pievērstu viņa uzmanību lauku iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Tāpat tiek vākti vecāku paraksti iesniegšanai pašvaldībai.

Kā vēstīts, par Talsu un Kuldīgas novada skolu slēgšanu deputāti lems domes sēdē nākamajā ceturtdienā, 25.janvārī.

Latvijā

Piektdien, 22. novembrī, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša kopā ar padomnieci Edīti Kanaviņu un Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietnieku izglītības kvalitātes vadības un digitālās transformācijas jomā Edgaru Plētienu reģionālā vizītē apmeklēja Smilteni un tikās ar novada domes vadību, Izglītības pārvaldes pārstāvjiem, Smiltenes vidusskolas un Smiltenes tehnikuma vadību un pedagogiem, kā arī apmeklēja Demokrātijas simpozīju.