Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.
Šobrīd izglītības process Latvijā tiek organizēts saskaņā ar modeli “nauda seko skolēnam”, taču, jau sākot ar jauno mācību gadu, Latvijā plānots mainīt esošo kārtību, ieviešot jauno modeli “Programma skolā”. Tas paredz, ka, piemēram, pedagogiem tiks nodrošināta taisnīgāka darba samaksa neatkarīgi no skolas atrašanās vietas. Atalgojums gan visiem nebūs identisks, bet plaisa vairs nebūs tik milzīga, piemēram starp skolotājiem mazpilsētā vai Rīgā.
Tāpat jaunais modelis paredz veidot optimāla izmēra klases ar 20-24 skolēniem klasē. Skolēnu skaits klasē, it sevišķi vidusskolas posmā pierobežas skolās, radījis viskarstākās diskusijas. Jo dažreiz vidusskolai pietrūkst vien dažu skolēnu, lai izpildītu IZM prasības. Līdzšinējā skolas kvalitāte netiek vērtēta, tikai “sausa” skolēnu skaita statistika.
Kā liecina publiskai apspriešanai nodotā jaunākā finansēšanas modeļa "Programma skolā" versija, IZM nepiekāpsies pašvaldību lūgumam samazināt minimālo skolēnu skaita prasību vidusskolas posmā pierobežas skolās.
Skolu tīkla veidošanā pašvaldībās joprojām noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits. Sākotnēji IZM piedāvāja noteikt, ka pierobežas pašvaldībās 10.-12. klašu grupā jābūt vismaz 60 skolēniem, bet vasarā kritēriju rosināja samazināt līdz vismaz 45 vidusskolēniem, ziņo LETA.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) toreiz aicināja ministriju minimālo skolēnu skaitu samazināt vēl par 15 bērniem, nosakot 30 skolēnus kā minimālo skolēnu skaitu arī skolām Eiropas Savienības (ES) pierobežas zonā 10.-12. klašu posmā.
IZM šādam rosinājumam nav piekritusi.
Ministrijā skaidro, ka skolēnu skaita samazināšana atbilstoši LPS lūgtajam nozīmētu tikai desmit skolēnus klasē. Vismaz 45 skolēni vidusskolas posmā būs jānodrošina piecu pierobežas novadu skolās - Aglonas vidusskolā, Augšdaugavas novada Zemgales vidusskolā, Dricānu vidusskolā, Viļakas vidusskolā un Zilupes vidusskolā.
IZM nepiedāvā izmaiņas vidusskolēnu skaita kritērijos arī pārējās pašvaldībās, tajā skaitā Dobelē, Gulbenē, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Madonā, Ikšķilē, Lielvārdē, Preiļos, Saldū un Talsos.
Līdztekus jaunākais ministrijas piedāvājums paredz, ka pierobežas skolās 1.-3., 4.-6. un 7.-9. klašu grupās būs jānodrošina vismaz 15 skolēni.
Publiski pieejama informācija par skolu skaitu Latvijā, sākot no 1998. gada. Statistika liecina, ka šo 26 gadu laikā vispārizglītojošo mācību iestāžu skaits sarucis par gandrīz 500 skolām. Visvairāk no skolu kartes pazudušas pamatskolas - 534 vietā šobrīd 266 (informācija par 2023./2024. mācību gadu), 24 gadu laikā Latvijā ir likvidētas 115 vidusskolas, 66 sākumskolas un 17 speciālās izglītības iestādes.
Ja IZM arī turpmāk priekšplānā liks vajadzību pēc konkrēta skolēnu skaita, tad skolu slēgšanas un reorganizācijas process neizbēgami turpināsies, jo pašvaldības uz saviem pleciem nevarēs pacelt visas ar skolas uzturēšanu un izglītības procesa īstenošanu saistītās izmaksas bez vai ar samazinātu valsts atbalstu. Diemžēl demogrāfiskā situācija neliecina, ka, it sevišķi laukos, skolēnu skaits strauji augs -vispārizglītojošajās skolās 2005. gadā mācījās 284 000 audzēkņu, šajā mācību gadā 224 000.