Jau šovasar pamatskolēni, iespējams, varēs atteikties no krievu valodas apguves

© Dmitrijs Suļžics / F64

Pamatskolēniem plānots sniegt iespēju atteikties no krievu valodas apguves jau šovasar, paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu atbalstītais priekšlikums grozījumiem Izglītības likumā pirms otrā lasījuma Saeimā.

Ja skolēns atteiksies no krievu valodas apguves līdz šī gada 21.jūnijam, tad citu svešvalodu viņš varēs apgūt jau no jaunā mācību gada. Atteikties no krievu valodas apguves varēs rakstveidā skolēna vecāki.

Izglītības iestādes vadītājam par skolēna atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves būs jāinformē izglītības iestādes dibinātājs, kura pienākums būs jau no nākamā mācību gada sākuma nodrošināt citas svešvalodas apguvi.

Kā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV), šādi nosacījumi ļautu skolu direktoriem savlaicīgi pirms jaunā mācību gada atrast svešvalodu skolotāju, kas nodrošinātu skolēniem otrās svešvalodas, kas nav krievu valoda, apguvi.

4.-8.klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas apguves vēl šajā mācību gadā, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma krievu valodā. Savukārt tiem, kuri šogad beigs 9.klasi, pamatizglītības sekmju izrakstā norādīs vērtējumu, kas būs iegūts no iepriekšējos mācību gados šajā priekšmetā iegūtā vidējā vērtējuma.

Savukārt skolēniem, kuri līdz 2025./2026.mācību gadam būs sākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz 9.klases beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030.gada beigām.

Tāpat grozījumi paredz likumā nostiprināt arī to, ka vidējās izglītības programmās tiek iekļauta valsts aizsardzības mācība. To varēs īstenot ārpus skolēniem noteiktās mācību stundu slodzes, un par tās apguvi netiks likta atzīme - mācību sasniegumu vērtēs aprakstoši, nosakot apguves līmeni.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.