"Ideja nav peļama." Augstskolas pozitīvi vērtē iecerētos grozījumu Augstskolu likumā

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Vairākas Latvijas augstskolas saredz ieguvumus no Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātajiem grozījumiem Augstskolu likumā, vienlaikus aicina precizēt ieceri.

Latvijas Universitātē (LU) šobrīd strādā aptuveni 80 ārvalstu pasniedzēju. Pagaidām grūti spriest, vai rosinātie grozījumi veicinās ārvalstu pasniedzēju pieplūdumu Latvijas augstskolās, jo par tiem zināms ļoti vispārīgi, aģentūrai LETA sacīja LU studiju prorektore Kristīne Strada-Rozenberga.

"Pati ideja nav peļama," piedāvātos grozījumus vērtēja prorektore. Taču, cik efektīvs būs piedāvātais risinājums, var būt atkarīgs no niansēm. Piemēram, vai akadēmiskajam personālam no ievēlēšanas brīža būs jāmācās latviešu valoda. Nav zināms arī, pēc cik ilga laika tiks prasīts noteikts valodas apguves līmenis.

Tāpat jādomā, kā ārvalstu personāls iekļausies dažādās koleģiālās institūcijās, piemēram, katedrās vai padomēs. "No valsts valodas aizsardzības viedokļa nebūtu normāli, ja būtu jāpāriet uz citu valodu gadījumos, kad viens no pasniedzējiem nesaprot," pārliecināta Strada-Rozenberga.

Jau šobrīd akadēmiskajos amatos var ievēlēt bez noteiktām valsts valodas zināšanām. Piemēram, ja studiju programma tiek realizēta līdz 20% svešvalodā. Arī pašā universitātē atšķiras fakultāšu viedokļi, vai šo nosacījumu vajadzētu paplašināt. Lielāks atbalsts esot no dabaszinātņu un pedagoģijas jomas. Tikmēr LU Datorikas fakultāte visai strikti uzskata, ka pasniedzējam, kurš tiek ievēlēts, ir jāpārzina valsts valoda augstākajā līmenī.

Ārvalstu pasniedzēji šobrīd uz diviem gadiem tiek piesaistīti viesdocentu un viesprofesoru statusos. Strada-Rozenberga atzīmēja, ka nav bijis daudz gadījumu, kad vienu pasniedzēju piesaistītu vairākas reizes pēc kārtas.

Vienlaikus prorektores ieskatā rosinājums neprasīt valsts valodas zināšanas no ārvalstu akadēmiskā personāla ir tikai viens no soļiem, kā veicināt studiju procesa kvalitāti, turklāt ne būtiskākais. Primāri būtu jāievieš konkurētspējīgs atalgojums un sabalansēta darba slodze. Tāpat jānodrošina kvalitatīva darba vide.

"Jautājums, vai no tā vien, ka netiek prasītas valodas zināšanas, būs kvalitatīvu pasniedzēju pieplūdums," sacīja Strada-Rozenberga. Ja valodu pārstāj "pienācīgā līmenī" lietot augstākajā izglītībā, var nākties rēķināties ar sekām.

"Jāsaprot, ja valoda pazūd no augstākās izglītības un zinātnes, tad mēs vairs nevaram uzskatīt, ka tai ir valstiska vērtība, un valodai ir ilgtspējīgas attīstības potenciāls," pārliecināta prorektore.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane saredz, ka rosinātie grozījumi veicinās Latvijas augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un konkurētspēju, jo izglītības izaugsmē svarīga esot starptautiskā mobilitāte un starptautiskā atvērtība. Savukārt to sekmē ārvalstu akadēmiskā personāla, tostarp personāla bez valsts valodas zināšanām, piesaiste.

Piesaistot starptautiski konkurētspējīgu mācībspēku un zinātniekus, universitātēm paaugstinās augstskolas zinātniskā kapacitāte - tiek pārņemta labā prakse, pieaug spēja rakstīt labas un līdz ar to arī citētas publikācijas, kā arī spēja piesaistīt starptautisko projektu finansējumu, uzskaitīja prorektore. Savukārt pētniecībā tiek attīstīti un stiprināti starptautiskās sadarbības tīkli, kas rezultējas kopējās augstas kvalitātes publikācijās un projektu pieteikumos.

Ārvalstu zinātnieki palīdz piesaistīt spējīgus doktorantus un pēcdoktorantus no ārvalstīm, kā arī attīstīt pētniecības virzienus, kas Latvijas augstākajā izglītībā līdz šim nav pastāvējuši. Tāpat tas esot svarīgs rādītājs, lai Latvijas augstskolas starptautiskajos reitingos stiprinātu savas pozīcijas un tuvinātos vai iekļūtu pasaules 500 spēcīgāko universitāšu saimē, pārliecināta Gaile-Sarkane. Ārvalstu zinātnieku piesaiste varētu veicināt arī veselīgu konkurenci un motivēt vietējo akadēmisko personālu paaugstināt darbības rādītājus un sniegumu.

Arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) saredz iespējamos ieguvumus starptautiski atzītu speciālistu piesaistei no valodas piemērošanas atvieglojumiem.

Šobrīd RSU nodrošina piesaistītajiem ārvalstu speciālistiem mentoru vai atbalsta cilvēku, kas palīdz ar tulkošanu un komunikāciju no vai uz valodām, kā arī atbalstam latviešu valodas apguvei.

Jau ziņots, ka Rinkēvičs iecerējis šomēnes rosināt grozījumus Augstskolu likumā attiecībā uz Eiropas Savienības valodu piemērošanu profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem, kuriem būs ļauts sešus gadus strādāt bez latviešu valodas zināšanām. Šajā laikā valoda būs jāapgūst.

Rinkēvičs norādīja, ka priekšlikums tiek izstrādāts sadarbībā ar Valsts konkurētspējas komisiju, kurā, pēc prezidenta paustā, daudz ir diskutēts par to, kas būtu darāmie darbi, lai veicinātu zinātnes un augstskolu konkurētspēju.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.