IZM par spīti 100 iebildumiem valdībā iesniegusi jaunāko modeļa "Programma skolā" versiju

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), neskatoties uz ministriju un organizāciju iebildumiem, izskatīšanai valdībā iesniegusi jaunāko finansēšanas modeļa "Programma skolā" versiju, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

IZM novembra sākumā nodeva saskaņošanai jaunāko finansēšanas modeļa "Programma skolā" versiju, taču neviena ministrija vai organizācija to nav saskaņojusi. Kopējais iebildumu un priekšlikumu skaits pārsniedz 100, no kuriem 40 IZM nav ņēmusi vērā.

Papildus norādēm uz nekorektiem aprēķiniem vai lūgumiem skaidrot atsevišķus modeļa aspektus vairākos atzinumos IZM tiek aicināta norādīt modeļa īstenošanai plānotos finansējuma avotus, tostarp indikatīvi aprēķināto finanšu ietekmi uz katru pašvaldību.

Savukārt Finanšu ministrija (FM) rosina papildināt valdības protokollēmuma projektu ar punktu, ka modeli īstenos atbilstoši pieejamiem finanšu resursiem, primāri tos rodot IZM budžeta ietvaros.

Tikmēr Kultūras ministriju (KM) neapmierina, ka jauno modeli nav plānots piemērot valsts dibinātajām izglītības iestādēm. Ministriju satrauc, ka, piemērojot 10-12% palielinājumu pedagogu zemākajai darba samaksai un paredzot 2% papildu finansējumu citu pienākumu apmaksai, var veidoties nevienlīdzīga situācija starp dažādu dibinātāju izglītības iestādēm.

KM padotībā ir MIKC Nacionālā mākslu vidusskola, kas īsteno vispārējās pamatizglītības programmas. KM pauž bažas, ka jaunajā modelī skolai tomēr gaidāms līdzekļu iztrūkums. To apliecinot IZM iepriekš sūtītie modeļa aprēķina šabloni.

Vienāda līmeņa un veida programmās nodarbinātajiem pedagogiem darba samaksa un finansējums būtu jānosaka pēc vienotiem principiem, atzinumā uzsvēra KM.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uztur iebildumus pret IZM piedāvātajam skolēnu skaitam pierobežā, aicinot vidusskolas posmā noteikt 30 skolēnus kā minimālo skolēnu skaitu. Šādam pašvaldību rosinājumam IZM līdz šim nav piekritusi, jo tas nozīmētu tikai desmit skolēnus klasē.

LPS tāpat aicina IZM pārskatīt apdzīvoto vietu sadalījumu pēc DEGURBA kodiem, kā arī papildināt ziņojumu ar pieejamības skolu sarakstu. LPS iebilst finansēšanas modeļa ieviešanai ar mazāku finansējumu vai daļā Latvijas pašvaldību. Tās ieskatā, reforma jāīsteno tikai tad, ja ir pieejams viss tā ieviešanai nepieciešamais finansējums.

Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) pietrūkst IZM redzējums par skolām un pašvaldībām, kurām līdz ar jauno modeli pieaugs finansējums. Pēc LDDK aplēsēm, aptuveni desmit pašvaldībām valsts budžeta finansējums pieaugs par 30-40%, bet vairāk nekā 100 skolām finansējums būs par 50-140% lielāks. LDDK vēlas zināt, kā šajās skolās uzlabosies izglītības pakalpojumu pieejamība, un kā tiks piesaistīti nepieciešamie cilvēkresursi.

Tāpat, pēc LDDK aplēsēm, valstij nefinansējot mazās vidusskolas, sanāktu ietaupīt ap deviņiem miljoniem eiro. LDDK aicina IZM sniegt informāciju par vidusskolu provizorisko sarakstu, kas netiks finansētas no valsts budžeta, un modelēt, kur attiecīgie bērni mācīsies, ja skola tiks slēgta.

LDDK arī nav skaidrs, kā plānots nodrošināt, lai 2025.gada 1.septembrī skolas spētu piesaistīt 4100 papildu pedagogus, īpaši Rīgā un Pierīgā, kam paredzēts novirzītais finansējums.

LDDK tāpat sagaida no IZM detalizētus aprēķinus skolu un pašvaldību līmenī, kas pamatotu IZM prognozi par pašvaldību līdzfinansējumu 11 miljonu eiro apmērā. Pēc LDDK aplēsēm, balstoties uz šī gada septembra datiem par skolēnu skaitu skolās, pašvaldībām savos budžetos būs jāatrod divreiz lielāks finansējums - 23 līdz 24 miljoni eiro.

Ziņojumu nav saskaņojusi FM, KM, Tieslietu ministrija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, LPS, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība, LDDK.

IZM jauno finansēšanas modeli "Programma skolā" apņēmusies ieviest ar 2025.gada 1.septembri, taču tam nepieciešamais finansējums nedz 2025.gada budžetā, nedz turpmāk nav paredzēts.

Tāpat vēl nav panākta vienošanās, vai reformu no 1.septembra īstenos pakāpeniski, pilnā apmērā vai tā ieviešanu atliktu vēl par gadu. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš skaidrību par jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu solīja līdz gada beigām.

IZM ir iesniegusi likumprojektu, lai deleģētu valdībai noteikt kritērijus un kārtību, kādā pašvaldības no 2025.gada septembra saņemtu mērķdotācijas pedagogu darba samaksai.

Rosinātie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka valdība noteiks skolēna skaita kvantitatīvos rādītājus klašu grupās kā vienu no priekšnosacījumiem izglītības kvalitātei.

Tāpat valdības noteikumu līmenī tiks atrunāta kārtība, kādā valsts piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas, nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neizpilda noteiktos kritērijus.