Aizvien nav skaidrības par finansējuma avotu "Programma skolā" ieviešanai; nepieciešams atrast 41,6 miljonus eiro

Tuvojoties gada izskaņai, aizvien nav skaidrības par jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu, tostarp finansējuma avotu.

Lai ieviestu jauno modeli "Programma skolā" ar 1.septembri, nākamgad valsts budžetā būtu jāatrod papildu 41,6 miljoni eiro, liecina jaunākie modeļa aprēķini. Tas ir par 6,1 miljonu eiro vairāk, nekā sākotnēji lēsts.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jaunā modeļa pakāpenisku ieviešanu izvirzījusi kā vienu no nākamā gada budžeta prioritātēm, taču nepieciešamais finansējums 2025.gada budžetā tam nav paredzēts.

Finanšu resursi reformas īstenošanai primāri būs jāatrod IZM budžetā, izriet no informatīvā ziņojuma "Par pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli "Programma skolā"" valdības protokollēmuma projekta. Iepriekš ministrijas vadība teicās, ka, pārskatot savu budžetu, varētu atrast tikai pāris miljonus eiro, taču lielākā daļa finansējuma nodrošināšana gulsies uz valdības pleciem.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) skaidrību par "Programma skolā" ieviešanu solīja līdz gada beigām. Tagad politiķe aģentūrai LETA atzina, ka diskusijas vēl turpinās, tai skaitā par modeļa ieviešanas gaitu.

Kā viena no iespējām modeļa ieviešanai piedāvāta to sākt pakāpeniski, sākumā iesaistot daļu pašvaldību, tostarp tādas, kur reformas īstenošanai nepieciešams līdzfinansējums.

"Daļu tādu, daļu tādu paņemtu, paskatītos, kā tas strādā, un no nākamā mācību gada iet ar visām pašvaldībām," par ieceri klāstīja Čakša.

Šādam scenārijam vairākkārt jau iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība, kuras ieskatā, reforma jāsāk visās pašvaldībās vienlaicīgi, tam valsts budžetā atvēlot vajadzīgo finansējumu pilnā apmērā.

Par to, no kurienes valsts ņems finansējumu jaunā modeļa ieviešanai, varētu lemt pēc informatīvā ziņojuma izskatīšanas valdībā, prognozēja Čakša. Šobrīd koalīcijā vēl nav vienošanās, kādos avotos varētu atrast trūkstošo finansējumu. Diskusijas par to gaidāmas nākamā gada sākumā.

"Informatīvais ziņojums ir tā vieta, kur Ministru kabinets skaidri pasaka: jā, mēs ejam pēc šādiem nosacījumiem," pauda Čakša.

Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā IZM piedāvā piešķirt skolām tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda minimālās prasības par skolēnu skaitu klašu posmā un ievērojot prasības par iespējamām atkāpēm.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai tām skolām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, trūkstošo finansējumu pašvaldībai būs jāatrod savā budžetā.