Lai arī to jauniešu īpatsvars, kuri pēc pamatizglītības iegūšanas mācības vairs neturpina, Latvijā samazinās, joprojām šādu lēmumu biežāk pieņem vīrieši, izriet no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvā apskata par dzimumu līdztiesību Latvijā.
Skolēnu trauksme par saviem sasniegumiem matemātikā negatīvi ietekmē sasniegumus šajā mācību priekšmetā, liecina Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA 2022" pirmie rezultāti.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 12.decembrī no plkst.18 līdz 20 notiks ceturtie Jāņa Stradiņa vārdā nosauktie akadēmiskie lasījumi, aģentūru LETA informēja LNB pārstāve Anna Muhka.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti jaunnedēļ iepazīsies ar Valsts izglītības satura centra (VISC) veikto centralizēto eksāmenu padziļinātāku izvērtējumu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) "akūtos pedagogu trūkuma apstākļos" aicinājusi paplašināt pedagogu profesijas apguves iespējas, aģentūra LETA uzzināja arodbiedrībā.
Jaunnedēļ valdība skatīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu atļaut Latvijas Universitātei (LU) izlikt izsolēs 11 nekustamos īpašumus Rīgā, iegūtos finanšu līdzekļus novirzot akadēmiskā centra Torņakalnā attīstībai, liecina Ministru kabineta darba kārtība.
Ņemot vērā, ka zinātņu doktoru skaitā sieviešu pārsvars ir vērojams līdz 69 gadu vecumam, kamēr zinātņu doktoru vīriešu vairāk ir no 70 gadu vecuma, nākotnē iespējama dzimumu proporciju maiņa un vīriešu zinātņu doktoru iztrūkums, izriet no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvā apskata par dzimumu līdztiesību Latvijā.
Saeima šodien valsts 2024.gada budžeta projektā neatbalstīja opozīcijas partijas "Apvienotais saraksts" (AS) priekšlikumus par papildu finansējumu latgaliešu valodas mācību atbalstam.
Nodibinājums "Akadēmiskās informācijas centrs" uz maksimālo termiņu - sešiem gadiem - akreditējis Vidzemes Augstskolas (ViA) studiju virzienu "Informācijas tehnoloģijas, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne", aģentūru LETA informēja ViA Komunikācijas grupa.
No 1.janvāra Daugavpilī pašvaldības līdzmaksājums par ēdināšanu skolēniem 5.-12.klasēs būs 1,55 eiro dienā, savukārt skolēnu vecāku līdzmaksājums katrā skolā būs atkarīgs no līguma nosacījumiem ar ēdinātāju, kas ir izvēlēts, pamatojoties uz iepirkuma rezultātiem, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Lēmums par Valsts izglītības satura centra (VISC) turpmāko darbību varētu tikt pieņemts līdz šī gada nogalei, aģentūrai LETA prognozēja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), piebilstot, ka šobrīd turpinās procesu un atbildību pārskatīšana.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) normatīvajos aktos noteikt, cik pedagogiem bērnudārzos ir jābūt uz noteiktu bērnu skaitu, aģentūrai LETA pavēstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) šobrīd spēkā esošo bērnu nometņu pārbaužu veikšanas kārtību vērtē kā pietiekamu un salāgotu ar VBTAI resursiem, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda VBTAI vadītāja vietniece Valentīna Gorbunova.
Nacionālā Mākslu vidusskolas direktors Jānis Ziņģītis nolēmis pamest amatu, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Par seksuālu uzmākšanos jaunām sievietēm vainotais Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzējs Dmitrijs Bočarovs pagaidām ar studentiem augstskolā nestrādās, aģentūra LETA uzzināja fakultātē.
Tapuši interaktīvi mācību un metodiskie līdzekļi latviešu valodas apguvei 1.-6.klases skolēniem ar dažādiem dzirdes traucējumiem, aģentūru LETA informēja Valsts izglītības satura centra (VISC) projekta "Skola2030" pārstāvji.
Jaunos pedagogus vajag ne tikai sagatavot, bet arī rast risinājumus viņu noturēšanai skolā, jo statistika ir nepielūdzama – skolotāji izvēlas strādāt citās nozarēs un par atgriešanos skolā nedomā. Kas būtu darāms visiem iesaistītajiem – augstskolai, ministrijai, pašvaldībām, skolām?
Latvijas Universitātē (LU) studē lielākā daļa Latvijas topošo pedagogu. Šogad vien pedagoģijas programmās studijas uzsākuši vairāk nekā 250 studenti. Šie topošie skolotāji savu diplomu ar apliecinājumu par skolotāja kvalifikācijas iegūšanu saņems pēc vairākiem gadiem un viņus jau tagad gaida skolās. Papildu bakalaura un 2. līmeņa studijām, LU aktīvi strādā, lai pedagoga profesijai piesaistītu arī citu nozaru profesionāļus, skolotājus, kuri darbu skolā sen atstājuši, un tos pedagogus, kuri vēlas mainīt vai paaugstināt savu kvalifikāciju.
Kādi jaunieši grib kļūt par skolotājiem? Varētu sākt ar ierastām frāzēm – motivēti, mērķtiecīgi, ar misijas apziņu un vēlmi būt daļai no Latvijas nākotnes veidošanas. Jā, tā ir. Tomēr šoreiz gribētu mazliet atskatīties uz “sausiem cipariem”, kā mēdzam saukt statistikas datus. Kāds ir jauniešu, kuri izvēlas studēt pedagoģiju, sniegums pirms ienākšanas augstskolā?
Izvērtējot 94 sportistu pieteikumus, sporta stipendija 2023./2024. studiju gadam piešķirta 52 studējošiem sportistiem, aģentūru LETA informēja Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP).
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA 2022" jaunākā pētījuma dati parāda, ka Latvijas skolēniem neiet slikti, bet tie nespēj izrauties no viduvējības slazda, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Universitātes padomes locekle, bijusī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.