Gandrīz nosit kikboksa treneri

© www.nra.lv

Pēc divām klīniskajām nāvēm atkopties sācis Austrumu cīņu treneris ventspilnieks Sergejs Deņisovs, kuru Ukrainā piekāvusi vietējā huligānu banda. Patlaban viņa dzīvībai briesmas vairs nedraud, taču vēl gaidāmas operācijas.

Atveseļošanās periods būs ilgs.

Pirms pāris gadiem treneris S. Deņisovs cēla trauksmi par Kurzemes jauniešu vidū arvien pieaugošo vardarbību. Tukumā līdz nāvei tika piekauts karatē treneris Artūrs Rancāns, Ventspilī ielu kautiņos jauni vīrieši dūru vietā sāka izmantot nopietnākus ieročus un vienā uzbrukumā smagi cieta S. Deņisova audzēknis Matīss Svars – viņam sejā tika ietriekta pudele ar nošķeltu kaklu. Treneris bija īpaši nobažījies, jo kā arguments jauniešu konfliktos atgriezusies nacionālā piederība – sitam krievus, sitam latviešus.

Tagad par vardarbības upuri kļuvis treneris pats, tikai citā valstī. Uz Ukrainu Sergejs Deņisovs devies jau piekto gadu pēc kārtas, lai šīs valsts sporta klubos vadītu seminārus Austrumu cīņās, sniegtu paraugdemonstrējumus, mācītu bērnus.

Ziņas par apstākļiem, kādos trenerim uzbrukts, ir skopas. Viņa māte Marina Deņisova stāsta, ka dēls atrasts bezsamaņā guļam zemē pie kāda sporta kluba, bijis ļoti smagi piekauts. Tomēr baumām, ka viņš izmests pa mājas logu, acīmredzot pamata nav – mediķi noskaidrojuši, ka ievainojumi īsti neatbilst šādai traumai. Tomēr skaidrs arī tas, ka treneris nav piekauts dūru cīņā, bet izmantoti kaut kādi priekšmeti. Māte stāsta, ka slimnīcā Sergejam divas reizes iestājusies klīniskā nāve. "Divas reizes jau atvadījāmies, tomēr izglābām. Viņš ir dzīvs, pie pilnas apziņas. Tagad ir jāsaglābj kājas." Smagākās traumas ir vaļējie stilbu lūzumi un plēstā brūce žoklī. Vairākas operācijas jau ir veiktas, taču būs nepieciešamas vēl. Trešdien māte veda dēlu uz konsultācijām Rīgā. "Ceru, ka atveseļosies pilnībā, taču laiks tam būs vajadzīgs." Uzreiz pēc notikušā Ukrainas varasiestādes ierosināja krimināllietu, taču pēc mātes lūguma tā ir izbeigta. Viņai svarīgāka tobrīd bija dēla dzīvības glābšana, nevis vainīgo noskaidrošana, bet krimināllieta liegtu viņai pārvest Sergeju mājās. Izmeklētāji pat mēģinājuši iekļūt reanimācijas nodaļā, lai nopratinātu cietušo.

Visticamāk, uzbrucēji paliks nenoskaidroti. "Tā ir tumša lieta," spriež māte. "Varbūt Rietumukrainā kādam nepatika Sergeja panākumi sportā un darbā ar jauniešiem."

Kad S. Deņisovs varēs atgriezties trenera darbā, pateikt nav iespējams.Starp citu, Ventspils Pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Arājs atzīst, ka pēdējā laikā ielu kaušļi ir rimušies. Iespējams, daļēji to var traktēt arī kā trenera audzināšanas darba nopelnu.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.