Apsūdz par dalību vides kvalitātes nodrošināšanā

© F64

Sniedzot liecības tiesai t.s. Lemberga prāvā, Aivars Lembergs cita starpā skaidroja, kādēļ piedalījies lēmuma pieņemšanā, ar kuru Ventspils dome nolēma pieņemt pieteikumu no akciju sabiedrības Ventamonjaks.

Lai arī Iesniegumu likums nosaka, ka valsts un pašvaldības institūcijām obligāti jāpieņem iesniegumi no fiziskām vai juridiskām personām, prokurori par dalību iepriekšminētā lēmuma pieņemšanā A. Lembergu apsūdz pēc Krimināllikuma 325. panta otrās daļas «par valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedrības interesēm, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli».

Apjomam un propagandai

Tiesā A. Lembergs liecināja, ka lēmums pieņemt pieteikumu no Ventamonjaka par vides jautājumu risināšanu pieņemts gan tādēļ, ka to prasa likums, gan tādēļ, ka Ventspils iedzīvotājiem ir jāzina, kādas darbības Ventspils ostā plāno veikt uzņēmums, kura darbība saistīta ar vidi piesārņojošiem produktiem.

A. Lembergs atminējās, ka 2003. gadā Ventamonjaks plānojis pieņemt tankkuģus ar kravnesību līdz 60 000 tonnām un tāpēc šīm jaudām bijusi vajadzīga attiecīgu iekraušanas tehnoloģisko mezglu ierīkošana. Lai garantētu vides kvalitāti, piestātņu modernizācijas projektā bijusi paredzēta arī tvaiku savākšanas un pārstrādes iekārtas un šo tvaiku utilizācijas sistēmas uzstādīšana. «Šajā sakarā iesniegts šis pieteikums. Loģiski, ka tas tiek pieņemts, jo to nedrīkstēja nepieņemt - atbilstoši Iesniegumu likumam. Protams, tas pieņemts arī tāpēc, lai ventspilnieki, kurus tas interesē, var redzēt, kādas aktivitātes Ventamonjaks plāno nākotnē. Atļauju [par uzņēmējdarbību ar vides piesārņojuma riskiem] dod Valsts vides dienests, jo tas saistīts ar B kategorijas piesārņojošai darbībai atļaujas saņemšanu. Loģiski, šādam lēmumam [par pieteikuma pieņemšanu no Ventamonjaka] apsūdzībā nevajadzēja atrasties. Bet, protams, iespaidīgi! Izskan liels skaits pieņemto lēmumu interešu konflikta situācijā. No tā taču var propagandu uztaisīt! Par cik tāds mērķis ir, tad kaut kādu rezultātu jau var mēģināt sasniegt,» skaidroja A. Lembergs.

Jāatgādina, ka apsūdzībā ir iekļauti 340 lēmumi, kuri, pēc prokuroru domām, pieņemti interešu konflikta situācijā. A. Lembergs par šiem lēmumiem ir liecinājis jau 11 tiesas sēdēs un atklājis vienu kuriozu pēc otra.

Aicina domāt, pirms apsūdzēt

Apsūdzībā apgalvots, ka, pieņemot lēmumu par iesnieguma pieņemšanu, A. Lembergs to darījis interešu konflikta situācijā, tas atspoguļojies viņa materiālās interesēs un viņam veidojušies ienākumi, kuru apjoms apsūdzībā nav norādīts. «Nekādi ienākumi tur pat sapnī nevarēja rasties, ja nu vienīgi narkotiku iespaidā. Mani apsūdz man piederošās mantas vērtības palielināšanā, bet apsūdzībā nav norādīta ne manta, ne kā manta varēja pieaugt. Tā saistībā ar šo lēmumu nekādi nevarēja pieaugt. Pirms virzīt šādu apsūdzību, vajadzēja mazliet padomāt, kaut vai vienu sekundi. Es apgalvoju - nekādas manas materiālās ieinteresētības lēmuma pieņemšanā nebija un būt nevarēja,» tiesai skaidroja A. Lembergs.

Par dalību pieteikuma pieņemšanā A. Lembergs apsūdzēts arī būtiska kaitējuma nodarīšanā valsts un sabiedrības interesēm, jo, pieņemot šādu iesniegumu, esot ietekmētas A. Lemberga mantiskās intereses, un tās izpaudušās ienākumu gūšanā un mantas vērtības pieaugumā. «Tas neatbilst patiesībai. Nekāds kaitējums nevarēja tikt nodarīts, ja pieņem iesniegumu,» liecināja A. Lembergs.

Likumi strikti ievēroti

Atbilstīgi apsūdzībai, A. Lembergs neesot nodrošinājis tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās un nav nodrošinājis atklātību pret sabiedrību. «Taisni otrādi, domes lēmums ir likumīgs un pamatots, atbilst Iesniegumu likumam. Domes lēmums ir publisks un līdz ar to nodrošina atklātību pret sabiedrību un dod iedzīvotājiem iespēju saprast, ko Ventamonjaks tur grib darīt,» teica A. Lembergs.

Apsūdzība A. Lembergu šajā epizodē vaino arī tajā, ka, piedaloties pieteikuma pieņemšanā, viņš esot noklusējis savu atrašanos interešu konflikta situācijā un ar to esot nodarīts būtisks kaitējums, jo viņš esot slēpis savas materiālās mantiskās intereses. «Tas neatbilst patiesībai. Man no tā, ka tika pieņemts iesniegums no komersanta izskatīšanai domē, nekādi materiāli ieguvumi nav - ne ienākumu, ne mantas vērtības pieauguma veidā,» liecināja A. Lembergs.

Saistībā ar dalību pieteikuma pieņemšanā no Ventamonjaka apsūdzība A. Lembergam pārmet to, ka viņš tādējādi neesot attaisnojis sabiedrības uzticēšanos kā domes priekšsēdētājs un kā brīvostas valdes priekšsēdētājs. «Kā tas izpaudās, apsūdzībā atkal nekas nav minēts. Es apgalvoju pilnīgi pretējo. Vēlēšanu rezultāti un socioloģija rāda: sabiedrība uzskata, ka es attaisnoju uzticēšanos, jo domes priekšsēdētājs ir vēlēts amats un deputāts arī vēlēts amats reizi četros gados,» liecināja A. Lembergs.



Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais