Pirms četrpadsmit gadiem pieņemts Ventspils brīvostas valdes lēmums lieltonnāžas kuģu piesaistei tagad tiek izmantots Ventspils mēra Aivara Lemberga apsūdzēšanai.
2002. gada 23. augustā Ventspils brīvostas valde lēma «atļaut piemērot piecdesmit procentu atlaidi no pamatlikmes tonnāžas kanāla loču tauvošanas maksām kuģiem, kuri ienākuši no Rīgas ostas, lai papildinātu ogļu kravu līdz maksimālai kravnesībai un maksimālai pieļaujamai iegrimei Ventspils ostā». Atlaides bija paredzēts piemērot līdz 2003. gada 31. decembrim.
Rīgas apgabaltiesā celtajā apsūdzībā pret A. Lembergu teikts, ka, piedaloties šā lēmuma pieņemšanā, viņš ir bijis interešu konfliktā un esot «ietekmējis savas, dēla Anrija Lemberga un meitas Līgas Lembergas mantiskās, materiālās intereses akciju sabiedrībā Ventspils tirdzniecības osta», jo ar šo lēmumu esot nodrošinājis «Ventspils tirdzniecības ostas saimnieciskās darbības veikšanu». Apsūdzībā teikts, ka, pieņemot šādu lēmumu, «ir radīts būtisks kaitējums valsts un sabiedrības interesēm».
Apsūdzībā nav norādīts, kādus ienākumus vai materiālo labumu Lembergi no šī lēmuma būtu guvuši un kā tieši izpaudies šis kaitējums valsts un sabiedrības interesēm.
Vainīgs seklums
Sniedzot liecības, A. Lembergs tiesai skaidroja, kāpēc brīvostas valde šādu lēmumu pieņēmusi. Tolaik Rīgas osta bija seklāka nekā Ventspils osta. Tādējādi, piemēram, Panamax kuģus ar kravnesību līdz 70 tūkstošiem tonnu Rīgā nedrīkstēja kraut pilnus. Šajos lieltonnāžas kuģos Rīgā drīkstēja iekraut līdz 40 tūkstošiem tonnu. Tā kā trenkāt pa jūrām pustukšus kuģus nav izdevīgi nedz kuģu īpašniekiem, nedz kuģu aģentēšanas kompānijām, Rīgā pa pusei piekrautie kuģi devās uz Ventspils ostu, kur krava tika papildināta līdz 70 tūkstošiem tonnu, un tad kuģis turpināja ceļu pie saviem klientiem. Problēma tāda, ka kuģu īpašniekiem un aģentiem par ostas pakalpojumiem nācās maksāt divreiz - gan Rīgas, gan Ventspils ostai.
Šāds režīms bija izdevīgs Ventspils ostai, kurai, pateicoties Rīgas ostas akvatorijas seklumam, auga kravu apgrozījums un osta guva papildu ienākumus. Taču problēmas iezīmējās arī Ventspilij. Dubultā maksāšana ostām radīja nevajadzīgus zaudējumus kuģu īpašniekiem un aģentiem. Viņi raudzījās uz iespējām novirzīt kuģus uz konkurējošam ostām ar zemākām ostas pakalpojumu maksām. Lai nostiprinātu kuģinieku interesi par Ventspili, tika pieņemts lēmums samazināt ostas maksu tiem kuģiem, kuri no Rīgas ienāk Ventspilī, lai papildinātu kravu.
A. Lembergs uzsvēra, ka šāds lēmums no ventspilnieku viedokļa bijis «ļoti pareizs. Žēl, ka rīdzinieki padziļināja savu ostu, tāpēc šobrīd tas vairs netiek praktizēts. Nekāds kaitējums valsts un sabiedrības interesēm, neapšaubāmi, netika nodarīts».
Apsūdzība nekonkrēta
Taču saistībā ar šo lēmumu prokurori A. Lembergu vaino arī tajā, ka viņš neesot nodrošinājis «tiesību normu tiesisku, precīzu, efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās» un neesot nodrošinājis arī «atklātību pret sabiedrību».
«Tiesību normas tika pielietotas precīzi, efektīvi, arī izdevīgi, jo šāda veida atlaide deva iespēju brīvostas pārvaldei papildus nopelnīt uz ostu nodevu rēķina. Līdz ar to darbības bija gan likumīgas, gan izdevīgas. Apsūdzībā tiek apgalvots, ka ir pretēji, es slēpu savas un meitas mantiskās, materiālās intereses akciju sabiedrībā Ventspils tirdzniecības osta. Apsūdzībā atkal nekas nav pateikts konkrēti: kāda veida ienākumus tad mēs guvām, par cik pieauga mūsu mantas vērtība. Līdz ar to apsūdzība ir nekonkrēta, abstrakta. Man ir liegtas tiesības uz aizstāvību, jo es nesaprotu šāda veida apgalvojumus,» liecināja A. Lembergs.
Pēc prokuroru apgalvotā, kaitējums, kas nodarīts ar dalību šā lēmuma pieņemšanā, izpaudies tādējādi, ka, piedaloties lēmuma pieņemšanā, A. Lembergs esot ignorējis un neievērojis «valsts un sabiedrības intereses par demokrātiskas valsts iekārtu».
A. Lembergs savukārt liecināja, ka «sabiedrības intereses, pieņemot tādu lēmumu, pilnā apjomā tika ievērotas, lēmums bija ļoti pareizs, un, ja tagad tāds būtu jāpieņem, tad būtu pareizi pieņemt tādu lēmumu. Ja es patiešām esmu piedalījies tāda lēmuma pieņemšanā, tas nekādā veidā neietekmēja manas materiālās intereses. Manas materiālās intereses ienākumu veidā vai manas mantas vērtības pieauguma veidā, vai arī manu bērnu materiālās intereses. Protams, ka šāds lēmums nevarēja radīt un neradīja nekādu kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm. Arī šis apsūdzības punkts ir abstrakts, nesaprotams, nekonkrēts. Es nevaru aizstāvēties, nesaprotot, kas te domāts».
Tēls nesagruva
Prokurori saistībā ar dalību šā lēmuma pieņemšanā A. Lembergu vaino arī pašvaldības vadītāja un pašvaldības institūcijas vadītāja tēla diskreditēšanā un graušanā. Par šo apsūdzības sadaļu A. Lembergs liecināja: «Šī lēmuma pieņemšanā pašvaldības vadītājs nepiedalījās, jo viņam nav tādu tiesību piedalīties. Šo lēma tikai brīvostas valdes locekļi. Pēc likuma tikai viņi drīkst balsot. Tēls nekādā veidā netika sagrauts. Arī te nekādi pierādījumi tam, ka pašvaldības vadītāja vai institūcijas tēls tika sagrauts, apsūdzībā nav.».