Taisnā tiesa Zolitūdes traģēdijas prāvā: Apsūdzētajam vēl viena krimināllieta

Spriedums Zolitūdas traģēdijas krimināllietā saskaņā ar advokātu prognozēm sagaidāms tikai 2020. gadā, taču viens tiesājamais ap šo laiku var nokļūt tuvu recidīvista statusam. Sabrukušā Maxima veikala konstrukciju projektētājs Ivars Sergets pašlaik tiek tiesāts arī par nelegālu datorprogrammu izmantošanu savā uzņēmumā.

Maxima sabruka 2013. gada 21. novembrī. Savukārt zagtu datorprogrammu izmantošana Sergetam piederošajā uzņēmumā tika atklāta 2011. gada maijā. Augstākā tiesa, atsaucoties uz apsūdzību, lietas būtību apraksta šādi: «Veicot datorprogrammu legalitātes pārbaudi SIA HND Grupa birojā Rīgā, tika konstatēts, ka SIA HND Grupa datorsistēmās glabā un saimnieciskajai darbībai izmanto 14 nelegālas datorprogrammas. Norādītās nelegālās datorprogrammas bija reproducētas, pārkāpjot autortiesības, tādējādi pārkāpjot datorprogrammu tiesību īpašnieku Autortiesību likuma 15. panta otrajā daļā noteiktās izņēmuma tiesības uz datorprogrammas izmantošanu. Kopējā nelegāli reproducēto datorprogrammu vērtība sastāda 13 962,70 latu (19 867,13 eiro), kas saskaņā ar likuma Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību 20. pantu ir uzskatāma par lieliem apmēriem. SIA HND Grupa valdes loceklis nespēja iesniegt nevienu dokumentu vai instalācijas nesēju, kas pamatotu uzskaitīto datorprogrammu legālo izcelsmi, kā arī nespēja ticami izskaidrot vai pamatot šo tiesību iegūšanu vai izcelsmi.»

Programmas bija gan tādas, ko izmanto specifiski projektēšanā, gan tādas, ko lieto ikvienā birojā.

Atkārtojamība ir grēks

Juridiski recidīvs ir atkārtota nozieguma pastrādāšana jau pēc tiesas sprieduma pasludināšanas. Cilvēks tiek sodīts, kaut vai nosacīti, bet atkal noziedzas. Tiesājot viņu atkārtoti, tiesa ņem vērā šo biogrāfisko faktu, jo tas liecina, ka vainīgais pastrādāto noziegumu arī pēc soda izciešanas nav pārdomājis un nožēlojis. Tāpēc recidīvists parasti saņem lielāku sodu nekā noziedznieks iesācējs.

Sergeta gadījumā, ja tiks pierādīta viņa vaina abu noziegumu izdarīšanā, proti, nelegālu datorprogrammu izmantošanā un būvju celtniecības normu pārkāpšanā, par recidīvu īsti runāt nevar. Otru noziegumu viņš, iespējams, pastrādājis, joprojām nebūdams notiesāts par pirmo. Taču arī šajā situācijā tiesai jāņem vērā otra krimināllieta, jo tā liecina par noziedzīgas rīcības atkārtojamību. Tātad piespriestais sods var būt bargāks nekā tad, ja tiesājamā biogrāfija būtu krimināli neaptraipīta. Praksē šādas nianses izšķir, piemēram, vai noziedznieks saņem nosacītu sodu vai reālu brīvības atņemšanu.

Otrreiz Augstākajā tiesā

Krimināllieta par nelegālajām datorprogrammām konstruktoru birojā Augstākajā tiesā atgriezusies jau otro reizi. Juridiskā diskusija ir par to, vai Sergets kā privātpersona var būt atbildīgs par juridiskas personas pieļautu kriminālu nodarījumu. Augstākā tiesa norāda, ka saikne starp fiziskās personas noziedzīgo darbību un juridiskās personas interesi ir jākonstatē un jāpierāda pirmstiesas procesā un lietas iztiesāšanā.

Pirmā instance viņu sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un par labu cietušajiem (programmu īpašniekiem) piedzina 14 000 eiro lielu mantiskā kaitējuma kompensāciju. Aizstāvība savukārt pastāvēja uz to, ka nelegālās datorprogrammas datoros atradušās aiz tiesājamā neuzmanības. Pēc pilna tiesu apļa iziešanas lietu atkal pārsūdzēja prokurors, un viss sākās no gala. Rīt Augstākā tiesa lietu skatīs jau otru reizi kasācijas kārtībā. Iepriekš Krimināllietu departaments to skatīja pirms gada novembrī, kad atcēla apelācijas instances tiesas attaisnojošo spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.

Uzņēmums apķīlāts, sertifikāts anulēts

Būvspeciālistu reģistrā pašlaik redzams, ka Sergeta sertifikāts ir anulēts. Savukārt informācija datu bāzē firmas.lv liecina, ka uzņēmuma darbība ir apturēta. Uz 7. septembri Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu summa HND Grupai ir 92 tūkstoši eiro. VID Finanšu policijas pārvalde šogad janvārī piemērojusi aizliegumu visu veidu darbībām, bet martā apķīlājusi uzņēmuma kapitāldaļas. To vērtība ir 2846 eiro, tātad krietni mazāka nekā parāds valstij. Gadu pēc Maxima sabrukšanas uzņēmumam vēl bija neliels apgrozījums, bet 2015. gadā - apaļa nulle. Taču Ivars Sergets joprojām ir uzņēmuma vienīgais valdes loceklis un vienīgais dalībnieks. Tātad atbildīgs gan par nelegālajām datorprogrammām uzņēmuma ziedu laikos, gan veikalam Maxima sazīmētajām pārseguma konstrukcijām, zem kurām bojā gāja 54 cilvēki.

Notiesājošs spriedums vēl pirms lielās lietas noslēguma Sergeta juridiskās izredzes uz iejūtīgu attieksmi ievērojami pasliktinātu.

Neatkarīgā sazinājās ar I. Sergetu, lai saņemtu nepastarpinātu skaidrojumu par nelegālo programmu lietu, taču tiesājamais komentāru atteica.