Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm ir viena no zemākajām Eiropā, atsaucoties uz Eiropas Centrālās bankas šonedēļ publiskotajiem datiem, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.
Viņa norāda, ka Latvijā uz 100 000 maksājumu, pēc jaunākajiem datiem, 2016.gadā bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, kamēr Igaunijā un Lietuvā - vidēji trīs. Tajā pašā laikā vidējais rādītājs eirozonas valstīs bija 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem.
Ar Latvijā izdotām maksājumu kartēm visvairāk krāpniecisku maksājumu pēc to apmēra veikti internetā
Tāpat Grīviņa atzīmē, ka ar Latvijā izdotām maksājumu kartēm visvairāk krāpniecisku maksājumu pēc to apmēra veikti internetā, pa pastu vai telefonu - 66% no visiem krāpnieciskajiem darījumiem, savukārt karšu pieņemšanas vietu termināļos (POS) un bankomātos veikti attiecīgi 29% un 5% no visiem krāpnieciskajiem darījumiem.
Eiropas Centrālās bankas dati liecina, ka arī Igaunijā un Lietuvā visvairāk krāpniecisku maksājumu pēc to apmēra ar maksājumu kartēm veikti internetā, pa pastu vai telefonu - attiecīgi 63% un 84%, kamēr POS termināļos veikti attiecīgi 31% un 13%, bet bankomātos - attiecīgi 6% un 3% no visiem krāpnieciskajiem darījumiem.
Kopējais ar SEPA telpā izdotajām maksājumu kartēm veikto krāpniecisko maksājumu apmērs visā pasaulē 2016.gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro, kas ir par 0,4% mazāk nekā 2015.gadā, taču krāpniecisko maksājumu skaits pieauga par 27,2%, sasniedzot 17,3 miljonus.
Salīdzinājumā ar 2015.gada datiem karšu krāpniecisko maksājumu apmērs bankomātos un POS termināļos samazinājies, bet karšu krāpniecisko maksājumu apmērs internetā, pa pastu vai telefonu pieaudzis. "Salīdzinājumā ar citiem gadiem pieaugums bija neliels, kas skaidrojams ar drošības pasākumu pastiprināšanu, un sagaidām, ka nākotnē krāpniecība bankomātos un karšu pieņemšanas vietu termināļos mazināsies," atzīmē Grīviņa.
Pēc Eiropas Centrālās bankas datiem, pārrobežu karšu maksājumi SEPA telpas ietvaros veidoja būtiskāko daļu no visiem krāpnieciskajiem karšu maksājumiem, proti, 43%, iekšzemes maksājumi veidoja 35%, bet pārrobežu karšu maksājumi ārpus SEPA telpas - 22%. Tostarp Latvijā 2016.gadā bija viens no lielākajiem karšu pārrobežu darījumu īpatsvariem - 20%, kamēr Igaunijā tādi bija 13% no darījumiem, kas ir arī vidējais rādītājs SEPA valstīs, bet Lietuvā - 9%.
"Katrai bankai ir savi karšu krāpniecības novēršanas pasākumi, piemēram, pastiprināta uzraudzība karšu maksājumiem internetā, kam ir augsta krāpšanas riska pazīmes. Tomēr arī pats kartes turētājs var sevi aizsargāt, ne tikai pirms pirkuma veikšanas pārliecinoties par tirgotāja uzticamību un drošumu, bet arī, ja bieži tiek veikti pirkumi internetā, izveidot šim nolūkam atsevišķu karti ar ierobežotu naudas apmēru. Savukārt, ja pirkumi internetā tiek veikti salīdzinoši reti, būtu ieteicams maksājumus ar karti internetā aktivizēt tikai pirms pirkuma veikšanas," pauž Grīviņa.
Viņa arī atgādina, ka Latvijā un citās SEPA telpas valstīs likumi aizsargā patērētāju un krāpniecisku darījumu rezultātā banka klientam atmaksā zaudēto naudu. Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kas stājās spēkā šogad janvārī un Latvijā ieviesta ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu, vēl vairāk nekā iepriekš aizsargā karšu lietotājus, jo samazina klientu pašrisku no 150 līdz 50 eiro zaudējumiem, kas radušies, ja ar nozaudētu, nozagtu vai prettiesiski izmantotu maksājumu karti tiek veikti kādi darījumi. Direktīva paredz arī veicināt elektronisko maksājumu drošību un uzticēšanos, jo bankām kopš 2017.gada aprīļa noteikta obligāta prasība ieviest klientu stingro (divu faktoru) autentifikāciju darījumiem, kas notiek e-vidē, internetā, ieskaitot karšu maksājumus.