Pēc smagas auto sadursmes Jūrmalā vakar no rīta bojā aizgāja viens cilvēks, bet vēl trīs guva dažādus ievainojumus.
Valsts policija (VP) rekonstruējusi notikumu gaitu; avārija notika ap plkst. 7.25 Bulduros, Pērkona un Viestura ielas krustojumā. Pie luksofora vienā braukšanas joslā stāvējusi kravas automašīna, bet otrā joslā – vieglās automašīnas Honda CRV, Ford Kuga un Toyota Land Cruiser. Auto kolonnas virzienā braucis taksometrs mikroautobuss Mercedes-Benz Vito, kurš ietriecies stāvošajā Toyota, un ar domino kauliņu efektu avārijā iesaistījis arī pārējos spēkratus. Toyotas pasažierim, kādam 80 gadus vecam vīrietim, avārija bija letāla. Citi auto vadītāji guvuši dažādas traumas.
VP prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš stāsta, ka par avāriju ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 262. panta. Proti, par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Sodīt par šo pārkāpumu var ar cietumsodu līdz diviem gadiem vai naudas sodu līdz 15 minimālajām mēnešalgām, atņemot vadītāja apliecību līdz pieciem gadiem.
"Jāsaprot, ka ar kriminālprocesu jau nekas nebeidzas! Ja esi vainīgs, apdrošināšana nesedz nedz dzelžu, nedz veselības atjaunošanu. Tie ir papildu izdevumi," uzsver E. Zivtiņš. Kamēr norit izmeklēšana, prevencijas pārvaldes šefs neatklāj, vai vainīgais šoferis bijis kādu apreibinošu vielu ietekmē. Zināms, ka krustojums nav tā dēvēto melno punktu sarakstā. Visticamāk, avārijas cēlonis ir nepiemērota ātruma izvēle.
Drošas braukšanas skolas programmu direktors Andris Pļavenieks Neatkarīgajai atklāj kādu nerakstītu ekspertu atzinumu. Proti, parasti mazāk sadursmē cieš tā automašīna, kurai ir lielāks ātrums; tas izskaidro faktu, kāpēc Toyota pasažieris gāja bojā. "Auto drošības sistēmas veidotas tā, lai galvenokārt uztvertu triecienu no priekšas. Kad saņem sitienu no aizmugures, kakla skriemeļi tiek rauti uz aizmuguri, pēc tam seko atsitiens pret stūri, jo drošības spilvens nenostrādā. Arī krēsls parasti neiztur šādu sitienu," stāsts speciālists.
Kā iespējamos šāda tipa avārijas cēloņus A. Pļavenieks min šofera nogurumu, karstumu, netīrus vējstiklus, slimību – iemeslus, kas atļauj piedalīties satiksmē. Speciālists uzsver, ka smagas avārijas var notikt, braucot ar salīdzinoši adekvātu ātrumu. Piemēram, ja spidometrā rāda 60 kilometrus stundā un pēkšņi šoferis pamana, ka 25 metru attālumā ir šķērslis, reaģēšanas laiks ir aptuveni sekunde, savukārt bremzēšanas laiks pusotra sekunde.