Projektējot dzīvojamo māju kvartālu Baložu Venēcija, būvnieks Māris Lipe vēlējās radīt mājvietu, kuras īpašniekam nebūtu jāmaksā simtiem latu par siltumu. Pašlaik projekts jau vairākus gadus ir iesaldēts un iet postā, bet viņa vadītajai firmai SIA Baložu celtnes uzsākts bankrota process.
M. Lipe ir pārliecināts, ka banka kopā ar administratoriem veikusi mahinācijas, lai projektu iegūtu par sviestmaizes cenu un vēlāk labi nopelnītu. Administratori apvainojumus noliedz un norāda, ka M. Lipe ķeras pie pēdējiem salmiņiem – neskaitāmiem tiesas procesiem, lai nezaudētu savu īpašumu.
"Baložu dome mums iedeva izgāztuvi, kurā sākām pārbaudīt dažādus apkures veidus, arī saules enerģiju, lai atrastu labāko variantu. Ja, piemēram, tagad dzīvoklī par siltumu maksā vidēji 150 latus, tad man šeit ēkas ar 240 kvadrātmetriem maksāja 60 latus," stāsta būvnieks. Viņš uzsver, ka projektu attīstīja ne naudas dēļ. Astoņu hektāru plašajā teritorijā ar 42 zemesgabaliem M. Lipe paspēja uzcelt 19 mājas, piecas tika nodotas lietošanā. Par bankas aizdotajiem diviem miljoniem eiro, atbilstoši Latio novērtējumam, būvnieki bija radījuši trīs miljonus latu vērtu projektu. Bija nepieciešams vēl pusotrs gads, lai tas tiktu realizēts pilnībā. "Tad nāca brīdis, kad bankām bija izdevīgi uztaisīt krīzes situāciju. Paprasījām kredītā vēl pus miljonu un rēķinājām, ka pēdējos darbus pabeigsim par klientu naudu – lai viņi ņem kredītus, savukārt mēs būvēsim. Banka nogaidīja, kamēr iztērējam pēdējos 270 000, un pēc septiņiem mēnešiem nolika fakta priekšā – ikmēneša divu procentu likmi pacēla līdz trīsarpus procentiem. Protams, mēs nepiekritām," atceras M. Lipe.
Kamēr viņš meklēja investorus, strauji pieauga parādi, līdz Valsts ieņēmumu dienests par nodokļu nemaksāšanu arestēja kontus, pakalpojumus pārtrauca sniegt Lattelecom un Latvijas mobilais telefons. Pēdējo atslēdza elektrību. Viens no kreditoriem, kuram Baložu celtnes bija parādā apmēram 1900 latu, pieteica uzņēmumam maksātnespēju. M. Lipe uzsver, ka vēlāk kreditoru sapulcēs šī firma vairs nav piedalījusies.
"Visi mierināja, ka maksātnespēja nenozīmē likvidāciju. Bet tad sākās visa pievākšana, iznīcināšana. Tika aizvesta apmēram 60 000 latu vērta tehnika, un nezinu, kur tā palikusi. Ekskavators pazuda, traktoru, ar kuru pļāvu zāli, aizveda, bet mums bija gan noliktavas, gan garāžas! Noliktavā bija celtniecības materiāli – trīs gadu laikā viss ir aizlaists bojā. Administrators, kā likumā rakstīts, varēja materiālus realizēt, bet viņš neko nedarīja!" par Arnoldu Vendi sūdzas M. Lipe.
Viņu pārsteidz, ka gaišā dienas laikā banka atņēmusi A. Vendem atslēgas, uzlikusi savu apsardzi un visus no teritorijas izdzinusi.
"Kreditoru sapulcē safabricēja SIA Pucmeistars balsi, kas apēda visas pārējās. Vēlāk atklājās, ka šis uzņēmums ir kriminālprocesā par dokumentu viltošanu. Administratoram pavēra rokas, bet banka pieņēma procedūru fiksi visu likvidēt. Pēc kreditoru sapulces prasīju protokolu, bet to dabūju izlasīt tikai pēc pāris mēnešiem tiesā," stāsta M. Lipe. Viņš tiesā iesūdzējis gan A. Vendi, gan viņa sekotāju Jāni Mellupu, kā arī atsaucis visus būvju sertifikātus. "Tiesā Arnolds atzinās, ka īpašumu nepārvalda, un viņu noņēma no amata. Ja jau viņš neko nepārvalda, kā varēja vadīt kreditoru sapulci, kurā patiesībā viņš nepiedalījās; kā varēja veikt darījumus un izvest ārā visu tehniku? Nevienu tiesu tas neinteresē!" pikts ir M. Lipe. Savukārt administratoru J. Mellupu viņš tur aizdomās par pretlikumīgu izsoļu rīkošanu un dokumentu viltošanu, kā rezultātā banka par 600 000 latu varēs iegūt īpašumā 2,5 miljonus latu vērtu objektu.
"Banka pati nevar ierosināt maksātnespēju, tāpēc tā izmantoja uzņēmumu, kuram bijām parādā nieka 1900 latus, kaut projekta vērtība bija trīs miljoni! Kad izsolē paprasīju bankas pārstāvim, ko viņi vēlas, man atbildēja – mums vajag visu, jo ir jau pircējs! Sāpīgi, ka Latvijas zeme pāries ārzemnieku rokās," saka M. Lipe.
Administrators A. Vende noliedz izvirzītās apsūdzības un norāda, ka arī pats M. Lipe nav balts un pūkains. "Likums ir labvēlīgāks lielākajiem, nevis mazākajiem kreditoriem, tāpēc ir skandāls. Kad kreditoru sapulcē teicu, ka vajag naudu, lai uzturētu īpašumu kārtībā, visi, izņemot Danske Banka, atteicās. Par bankas naudu nodrošinājām apsardzi, izlaidām ūdeni no trubām, lai tās ziemā neaizsalst un pieslēdzām elektrību. Par mums Māris raksta ļoti daudz sūdzību, bet nepasaka, ka pats par uzņēmuma naudu uzbūvējis sev māju. Mēs visu darījām pēc likuma, un to apstiprina arī tiesnese," skaidro A. Vende. Viņš piebilst, ka M. Lipe nav atdevis arī kāpurķēžu traktoru un smago auto. Savukārt it kā nozagtā pļaujmašīna nodota glabāšanā jaunajam administratoram. Arī viņš noraida M. Lipes izteiktās apsūdzības.
"Danske Banka nespēj ar Māri Lipi vienoties par kredīta restrukturizāciju, un tāpēc es saskaņā ar likumu esmu spiests rīkot izsoles un tirgot īpašumus. Neko pretlikumīgu es nedaru. Papildus tam ir jāmin, ka daudzas no mājām ir uzceltas nekvalitatīvi, saņemam sūdzības, un tas iespaido bankas viedokli par tālāko darbību," saka J. Mellups.
Pēc administratora domām, Baložu celtnes nebija iespējams paglābt no bankrota, jo uzņēmumam bija pārāk daudz kreditoru.