Advokāti grozījumus krimināllikumā vērtē skeptiski

Saeima pieņēmusi vairākus grozījumus Krimināllikumā, kas saistīti ar noziegumu dekriminalizāciju. To starpā paredzēta atkāpe, kas nosaka – ja tiek konstatēts, ka kriminālprocess nav pabeigts saprātīgā termiņā, tad apsūdzēto personu var atbrīvot no kriminālatbildības.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs Dzintars Rasnačs norāda, ka valstij ir jādomā par līdzekļu ekonomiju. Nereti prokurori vai advokāti mēģina procesu apzināti novilcināt. "Varbūt tas notiek aizņemtības dēļ, bet pret to ir jāvēršas. Ilgstošo procesu dēļ Latvija zaudē lietas arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā," saka Dz. Rasnačs. Viņš piebilst, ka grozījumi esot tikai formāli, jo šāda norma jau ir iestrādāta kriminālprocesā.

Aptaujātie advokāti izmaiņas vērtē skeptiski, norādot, ka jēdziens "saprātīgs termiņš" ir netverams. "Mums lietas iet tiesā pa pieciem septiņiem gadiem! Tiesa uz to raugās subjektīvi – kāds kuram saprāts, tāds arī termiņš," ironiski norāda zvērināts advokāts Aloizs Vaznis. Arī zvērināts advokāts Aivo Leimanis ir pārliecināts, ka ikkatrs tiesnesis šo normu interpretēs pēc savas pārliecības. "Šobrīd katrs procesa virzītājs balstās uz personīgiem principiem, kas ir saprātīgs termiņš. Vajag noteikt nepārprotamus rāmjus – kā citos gadījumos. Piemēram, ja cilvēku iespējams aizturēt uz septiņdesmit divām stundām, tad ir nepārprotami noteikts, ka nav tiesiska pamata viņu ilgāk turēt apcietinājumā," salīdzina A. Leimanis. Pēc advokāta novērojumiem, Latvijā ir daudz lietu, kurās apzināti tiek gaidīts noilgums. Persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, šo laiku ir aizdomās turamā statusā, un tādējādi tiek pārkāptas tās tiesības. "It kā tiek vākti pierādījumi kaut kam, bet izmeklēšanas darbības reāli nenotiek. Tas ir nožēlojami – ja personu atzīst par aizdomās turamo, tad šis lēmums vairs nav pārsūdzams," norāda advokāts.

Grozījumi Krimināllikumā paredz vēl virkni jauninājumu. Piemēram, turpmāk vardarbība ģimenes locekļu vidū kalpos kā vainu pastiprinošs apstāklis. Šī norma darbosies, ja uzbrucējs upurim ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, ja tas ir vai ir bijis cietušā laulātais, ar kuru viņš ir nereģistrētās laulāto attiecībās vai arī ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība. Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska skumji secina, ka vardarbība tuvinieku starpā ir nežēlīga un plaši izplatīta. "Veikt šādus likuma grozījumus spiedusi dzīve. Ja paraugāmies likuma pantus, kas ir tiesu darba kārtībā, par vardarbību ir daudz lietu," saka advokāte.

Izmaiņas Krimināllikumā arī paredz, ka no 2011. gada 1. janvāra tiks dekriminalizēti vairāki pārkāpumi, par kuriem līdz šim pienācās cietumsods. Piemēram, par jūras, atmosfēras gaisa piesārņošanu, meža dedzināšanu, meža iznīcināšanu aiz neuzmanības un patvaļīgu koku ciršanu, nelikumīgām medībām, patvaļīgu zvejošanu, elektrozvejas ierīču nelikumīgu izgatavošanu, iegādi, glabāšanu un realizāciju. Par to turpmāk būs jāmaksā bargāka soda nauda.