Jēkabpils sašautajiem policistiem apmaksā ārstēšanās izdevumu un rehabilitāciju

Iekšlietu ministrija informē, ka Jēkabpils apšaudē cietušie policijas darbinieki ir saņēmuši un turpinās saņemt valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību, kā arī veselības stāvokļa uzlabošanai nepieciešamo rehabilitāciju. Abiem cietušajiem nolemts piešķirt arī pabalstu atbilstoši nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpei.

Ja ir noticis nelaimes gadījums dienestā, tas tiek izmeklēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam. Pēc ārstēšanas pabeigšanas, ja darbnespēja turpinās arī pēc 16 nedēļām, amatpersonai nosaka nelaimes gadījumā gūtā bojājuma pakāpi un atbilstoši tai piešķir un izmaksā pabalstu.

Šis regulējums ir paredzēts amatpersonu aizsardzībai gadījumos, ja negadījums ir radījis nopietnākus sarežģījumus, par kuriem īsti var spriest tikai tad, kad ārstēšana ir pabeigta.

Būtisks nosacījums sociālo garantiju saņemšanai ir nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisijas sastādīts akts par nelaimes gadījumu darbā, tātad, - jābūt pabeigtai nelaimes gadījuma izmeklēšanai un noskaidrotiem visiem apstākļiem, kas dažkārt ir visai sarežģīti, jo īpaši gadījumos, kad cietušas vairākas personas, tāpēc procedūra var ieilgt.

Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrija ir pabeigusi Jēkabpils nelaimes gadījuma izmeklēšanu un pieņēmusi lēmumu izmaksāt vienreizēju pabalstu apšaudē cietušajiem policistiem Salvim Tihanovskim un Rimam Švedam, kuri pildot dienesta pienākumus un aizturot noziedzniekus ir guvuši ievainojumus.

Vienreizējā pabalsta apmērs atbilstoši nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpei, kuru atkārtotā ekspertīzē, izvērtējot cietušo VP darbinieku pašreizējo veselības stāvokli, tuvākajā laikā noteiks Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija, ir no 100 latiem līdz 5000 latiem. Cietušo veselības bojājuma atkārtota noteikšana ir būtiska, jo tieši ietekmē izmaksājamā pabalsta apmēru.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.