Jēkabpils laupītāji zaguši arī agrāk

Bruņotu apsargu klātbūtnē Zemgales apgabaltiesā Jelgavā uzsākta piecu Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšanā iesaistīto noziedznieku tiesāšana. Vainu policijas kapteiņa Andra Znotiņa nogalināšanā neviens neatzīst, piekrītot tikai apsūdzībām par spēļu zāles aplaupīšanu.

Izdzīvojušie policisti no apsūdzētajiem vēlas piedzīt morālo kompensāciju 40 000 latu apmērā. Zīmīgi, ka pieci aizturētie nav vienīgie, kas nonākuši uz apsūdzēto sola, – par vairākiem iepriekš veiktiem noziegumiem tiks tiesāti vēl divi vīrieši.

Temīdas priekšā stājušies toreizējie specvienības Alfa darbinieki Leonīds Koņuhovs un Arvo Žagars, bijušie Tukuma policisti brāļi Deniss un Pāvels Hristoforidi, kā arī privātpersona Staņislavs Babelis. Visi apsūdzēti par laupīšanu, taču A. Žagars papildus par policista nošaušanu un mēģinājumu noslepkavot otru policistu, bet D. Hristoforidi apsūdzība uzrādīta arī par policista nonāvēšanas mēģinājumu. Tiesāti tiks arī Edgars Paruškins un Staņislavs Berkuls, taču viņi nav iesaistīti Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšanas epizodē. Vīrieši ar uzbrucēju piecotni jau kopš 2008. gada veikuši dažādus noziegumus; apzaguši gan privātīpašumus, gan pamanījušies piesavināties krāsošanas – špaktelēšanas aparātu no kāda būvlaukuma Jūrmalā. Mantkārīgos nolūkos viņi arī sagrābuši kādu privātpersonu, kuru iebiedējuši, draudot un nodarot fiziskus miesas bojājumus. Apsūdzībā arī norādīts, ka gan E. Paruškins un S. Berkuls, gan L. Koņuhovs un P. Hristoforidi bez attiecīgas atļaujas iegādājās, glabāja, nēsāja, pārvadāja šaujamieroci un munīciju.

Apsūdzības raksts tika lasīts ilgāk nekā stundu, un, pēc portāla Jelgavniekiem.lv novērojumiem, vairāki no apsūdzētajiem sačukstējās un smīnēja. Viņi neatzīst vainu policista slepkavībā un lūguši pieaicināt papildu lieciniekus. Savukārt sašautie policisti Rims Šveds un Salvis Tihanovskis kopumā pieprasa 40 000 latu kompensāciju. Nedaudz vairāk nekā 10 tūkstošu latu kompensāciju pieteicis arī uzbrukumā cietušais spēļu zāles darbinieks.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais