Aizliedz reibinošos vīrakus

© Kristaps Kuhaļskis, f64

Vai ir vērts lēkt no debesskrāpja, cerot, ka nenositīsies? Vai ir vērts apgulties uz tramvaja sliedēm un lolot cerības, ka tramvajs tevi apbrauks? Šie jautājumi lasāmi internetveikala mājaslapā bongs.lv. Tur par pārdesmit latiem nopērkami dažādi zāļu maisījumi, kas paredzēti, lai apdullinātos.

Atraisa policijai rokas

Pagaidām tie vēl ir legāli, taču ar Ministru kabineta rīkojumu turpmāk specifiskus kūpināmos vīrakus tirgot un lietot vairs nedrīkstēs. Likuma pārkāpējus sodīs pēc tādiem pašiem likumiem kā heroīna, marihuānas un citu narkotiku izplatītājus.

"Kontrolējamo vielu saraksts ir papildināts ar jaunajiem sintētiskajiem kanabioīdiem un augiem, kuriem piemīt psihoaktīvas īpašības, – Nymphaea caerulea un Leonotis leonorus. Jauniešiem tos tirgoja kā vīrakus un sausās augu smaržas," stāsta Veselības ministrijas (VM) preses pārstāvis Oskars Šneiders. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) ir gandarīta par panākumu un norāda, ka jau "no šodienas policisti var sākt aktīvi strādāt, lai apturētu vielu izplatību". Jāpiebilst, ka atbilstoši likumdošanai grozījumi stāsies spēkā pēc publicēšanas Latvijas Vēstnesī. Tātad aptuveni nedēļas laikā. Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins Neatkarīgajai sola – tiklīdz grozījumi būs spēkā, policija dosies reidos un izņems preci no tirdzniecības. "Darbosimies, ievērojot likumu, ņemt skalpus nav mūsu interesēs. Veiksim arī preventīvo darbu, ne tikai liksim sodus. Paredzu, ka attieksme pret šo likumu būs ļoti dažāda, jo, piemēram, toreiz, kad aizliedza salviju, tika rīkotas pat protesta akcijas," saka V. Voins.

Iesācējs nopelna 200 latu

Padsmitgadīgais Rihards pirms aptuveni trim nedēļām pamēģināja vīraka maisījumu un kopš tā laika arī tirgo. "Gribu piepelnīties, pagaidām esmu nopelnījis aptuveni 200 latus," saka Rihards. Ja šāda peļņa padevusies iesācējam, tad atliek vien fantazēt, cik daudz ieguvuši tie, kuriem augu maisījumu pārdošana bija maizes darbs. Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvis Jānis Bekmanis ir sašutis par VM nolaidību, jo, piemēram, "par narkotiskās vielas Spice negatīvo iedarbību ministrija zināja jau 2008. gada janvārī". Savukārt Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Valdis Ģīlis norāda, ka, pēc mediķu informācijas, tikai pēdējo divu nedēļu laikā Rīgas slimnīcās ļoti smagā intoksikācijas stāvoklī nogādāti vismaz 20 jaunieši.

Rīgas 49. vidusskolas sociālā pedagoģe Olita Kudrjavceva nav novērojusi, ka skolēni lietotu zāļu maisījumus. Populārākas ir cigaretes un alkohols. "Centrā ir tā dēvētās sociāli labvēlīgās skolas. Dzīvoju mikrorajonā un tur esmu redzējusi augu maisījumu veikalu, bet iekšā negāju," saka sociālā pedagoģe.

Nostiprina kontroli

IeM gatava rūpēties, lai Saeima apstiprinātu arī grozījumus Preču un pakalpojuma drošuma likumā. Tas nozīmē, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), balstoties uz "agrās brīdinājuma sistēmas" un ārstniecības iestāžu sniegtajām ziņām, varēs izņemt no aprites jebkuru jauno narkotisko vielu. Savukārt muita uz PTAC lēmuma pamata varēs šīs vielas neielaist valstī.

Arī Tieslietu ministrija nolēmusi bargāk kontrolēt narkotiku izplatību. Piemēram, veicot izmaiņas Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur sods par narkotisko vielu lietošanu tiks palielināts no 75 līdz 250 latiem. Turklāt par narkotisko vielu glabāšanu vai iegādāšanos nelielā apmērā turpmāk uzreiz tiks noteikta kriminālatbildība. Patlaban par šo pārkāpumu paredzēts vien administratīvais sods.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, narkologs Jānis Strazdiņš uzsver, ka nepieciešams veikt arī preventīvo darbu, šobrīd tas nav gana nopietns. Jāatgādina, ka Sabiedrības veselības aģentūra un arī Rīgas domes Atkarību profilakses centrs ir likvidēti.

"Tās ir muļķības, ka šie maisījumi nerada atkarību! Lietojot vielu ar halucinogēnu iedarbību, rodas interese to atkārtot, jo tā ir viegla, krāsaina pasaule," uzsver narkologs.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais