Latvijā viss kā Āfrikā

Pastāv tāda teorija, ka visa cilvēce esot radusies kaut kur Āfrikā, no kurienes tā devusies uz ziemeļiem, austrumiem un izplatījusies pa visu pasauli. Varbūt tā ir, varbūt tā nav, bet ir vērojamas dažas pazīmes, kas liecina, ka pašlaik varbūt noris pretēji procesi – viena daļa latviešu, pat tās inteliģentākos pārstāvju ieskaitot, strauji virzās atpakaļ uz Āfriku. Ne varbūt gluži tā, ka fiziski jau virzās, bet mentāli tik tiešām ir uz to pusi.

Lūk, Kenijā milzu nekārtības ir izcēlušās tāpēc, ka viņu valsts prezidenta vēlēšanās esot notikusi krāpšanās. Cilvēki ir satraukti, iziet ielās, dod cits citam, atvainojiet, pa purnu, jo vieniem jaunais prezidents patīk, bet otriem - ne. Kenija ir milzīga valsts, cilvēku ir daudz jo daudz, tāpēc statistiski tur ir arī bojāgājušie visā šajā pasākumā. Vispār ar vēlēšanām, kā to atzīst novērotāji, ir bijis daudzmaz okei, bet nu to iestāstīt zaudējušās partijas atbalstītājiem ir bijis pagrūti.

Latvijā arī jūnija sākumā bija pašvaldību vēlēšanas, kurās daudzviet, it īpaši Rīgā daudziem izrādījās negaidīti rezultāti. Tad nu sociālajos tīklos netika analizēts, kāpēc tā sauktās latviskās partijas cietušas sakāvi, netika spriests, ka Vienotības Ķirsis ir solījis tik daudz labumu, atlaižu un lētumu, ka pašam laikam jau sajuka, ko visu sasolīja, ka «mērs Bondars» tikai tāds garš mārupietis vien ir (ar 2 miljonu parādu Krājbankas sakarā), ka Strīķe ir persona, kurai nevis politikā būtu jāiet, bet drusciņ jāapārstē nervi. Taču sociālajos tīklos vārījās un žuva ļaudis, kam Centrālās vēlēšanu komisijas priekšnieks Cimdars nebija pareizi saskaitījis vēlētāju balsis. Nu tik briesmīgs neģēlis tas Cimdars vienbrīd bija, ka jāatlaiž un jānošauj. Nu tieši kā Kenijā.

Nošaut, pakārt un visādi citādi iznīcināt ir vadmotīvs sociālo tīklu jaunajiem varoņiem. Nē, nu, protams, uz reālu 1937. Krievijas gadu viņi vēl tā kā neaicina, bet doma ir uz to pusi. Līdz pašvaldību vēlēšanām šie gansi bija pret vatņikiem, pēc tam pārmetās uz «oligarhu» nīšanu. Ir jau arī jauna tēma - 2013. gadā viens latvju zinātnieks paklupa pār lūpu un izteica kaut ko neveiklu par genderisma tēmu. Tagad tā ir viela cepienam. Bet nu, ja var cepties par dažu sen jau ietekmi zaudējušu politiķu noklausītām sarunām pirms septiniem gadiem, tad pirms četriem gadiem notikusī zinātnieka Andreja Vilka izteikšanās jau ir pat gluži svaiga manta. Par mūsu - nodokļu maksātāju naudu - finansētā LTV šo tēmu visādi cilā un silda. Jau vai kurš raidījums Panorāma aicina uz studiju seksīgo Spriņģi, kura kā šujmašīna dragā tekstus par Krievijas propagandas feikajām ziņām. Pati Spriņģe ir feikā ziņa.

Ir, piemēram, viena persona internetā, kas sevi sauc par «sabiedriski aktīvu juristi» no Āgenskalna. Viņa vienmēr un prognozējami ir par visu to jauko, ko Latvijas valstij ir jau pagādājis Jaunais laiks un Vienotība. Par to, ka viena partija var izsekot citu, par to, ka ir jauki, ja speciālie dienesti saaug ar politiku, par to, ka ir labi graut Latvijas konstitucionālos pamatus. Kurā augstskolā ražo tādus «juristus»? Taču vispār jau laikam tas nav nekas pārsteidzošs, jo arī Robespjērs un Marats, un Ļeņins bija juristi. Arī dzejnieki un teatrāļi ir par strīķisku «tiesiskumu». Tas ir īpaši žēl, jo šie ļaudis ir sabiedrības uzskatu veidotāji, viņiem līdzi panesas jaunu, nenobriedušu ļaužu prāti. Bet te arī jāskatās vēsturē - visi ģeniālie pasaules dzejnieki pagājušajā gadsimtā Turcijā, Čīlē, PSRS, ASV un visur citur ir bijuši komunisti vai tuvu tam. Latvieši te nav izņēmums.

Āfrikas valstī Sjerraleonē nupat ir notikusi briesmīga traģēdija - no kalna nogruvusi zemes masa nogalinājusi 300 vai vairāk cilvēku. Traki tie afrikāņi - dzīvo bīstamos apstākļos, tieši zem kalna, kas laikam jau sen draudēja nobrukt. Gan jau bija zināms, ka nogruvums var notikt. Kur skatījās varas iestādes? Būs tur kaut kādi vainīgie. Droši vien ne jau paši īstie vainīgie. Tiesiskajā Latvijā Maxima lielveikala sagrūšanas vaininieki arī tiks sodīti - nepaies ne divas dekādes. Tiks atrasti pārmijnieki, kas paši pēdējie vainojami pie traģēdijas. Tikmēr īstie vainīgie pirks mersedesus un bentlijus. Arī Sjerraleonē vainīgie brauks ar mersedesiem. Kur divas atšķirības?

Āfrikā nereti politikā ir tā, ka kāds vadonis ir apkāries ar zelta ķēdēm, bet opozīcija dedzina riepas un sit ar kokiem policistus. Latvijā arī ir kaut kas uz to modi. Policistus gan sita tikai vienreiz - 2009. gadā, bet internetā valsts varu verbāli sit katru dienu. Kaut kad jau atkal laikam izies ielās.

Ir partija, kas sevi uzdod par tautu un skubina uz «Tautas sapulci». Bet nu tad, prātiņ, nāc mājās un, zeme, atveries! Pret ko tad tagad būtu jāiet ielās? Pret nabaga valdību, kas sapinusies savā meistarībā ar nodokļu reformu? Valdība jau neko sliktu nav domājusi - tiem, kas visdusmīgākie, jo mazas algas saņem, jaunā reforma būs pielikums makos. Pret «oligarhiem», kas jau septiņus gadus neko nevalda un nerullē? Pret zinātnieku Vilku, kas jau trīs gadus palicis bez norvēģu finansējuma? Vieni vienīgi murgi un murgu klājums.

Kamēr melnie nēģeri pār vari cenšas pārpeldēt Vidusjūru un nonākt Eiropā, latvieši savā mentālajā internetā cenšas peldēt pretējā virzienā - uz Āfriku, uz savām saknēm, uz to, ka tapt ne tikai par melniem cilvēkiem, bet uzkāpt atpakaļ kokos.