Lai cik īsa būtu Latvijas vēlētāju atmiņa, tomēr arī pašmāju politiķu karjera ir atkarīga no katra neapdomīgi pateikta vārda vai nepareizi izdarītiem secinājumiem. 2013. gads šajā ziņā nav bijis izņēmums, un raža, kas sēta šogad, nākamgad – Saeimas vēlēšanu laikā – kādam var izrādīties viņa karjerā pēdējā, bet kādam – jauna, ražīga perioda sākums.
Gada caurkritēji
Saeimas deputāts Valdis Zatlers (Reformu partija)
Divu gadu garumā Latvija varēja novērot Reformu partijas žilbinošo uznācienu un tikpat zibenīgo, taču likumsakarīgo norietu. 2013. gads ir iesācis, bet nākamais – pieliks treknu punktu ne vien Valda Zatlera politiskajai karjerai, bet arī partijas pastāvēšanai, no kuras pāri, visticamāk, paliks vien daži, spēcīgākie pārbēdzēji citu partiju rindās.
Politologs Filips Rajevskis: – Šis fakts neprasa paskaidrojumus – Valda Zatlera politiskā karjera viennozīmīgi ir beigusies, tāpat kā pati Reformu partija.
Politikas eksperts Juris Rozenvalds: – Valda Zatlera aiziešana no aktīvās politikas ir saistīta ne tikai ar viņa slikto veselības stāvokli. Reformu partijas neizbēgamā sabrukšana ir bijusi ielikta jau pašos pamatos, un par to Valdim Zatleram ir jāuzņemas pilna atbildība. Partija tika būvēta ar nepareizo motivāciju, uz viltus ideāliem un ar nekonsekventu rīcību.
Eiropas parlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC)
Ivars Godmanis – principiāls, skrupulozs un ar vēlmi iedziļināties vissīkākajās detaļās viņš ir mācējis izpelnīties pat ietekmīgās Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas respektu. Tomēr ļaunu joku ar viņu ir izspēlējusi likvidētā Aināra Šlesera partija, atstājot eiroparlamentārieti bez politiskās piederības un platformas nākamajām vēlēšanām. Lai gan I. Godmanis bija vērsies ar bildinājumu pie Latvijas Zemnieku savienības, viņš saņēma atteikumu, tādējādi pagaidām paliekot bez iespējām tikt pārvēlētam darbam Briselē.
Filips Rajevskis: – Iespēja, ka kāda politiskā kombinācija nostrādās viņam par labu, ir neliela. Visticamāk, viņš tomēr paliks ārpus spēles laukuma, lai gan Ivars Godmanis ir augstu vērtējams politiķis.
Juris Rozenvalds: – Novērtējot Ivara Godmaņa intelektuālo un politisko kapacitāti, tomēr ir jāpiekrīt, ka viņa nākotnes izredzes politikā ir ļoti vājas.
Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija)
Ienākot lielajā politikā, Reformu partija pieteica principiālu cīņu vecajai sistēmai. Daži ministri gan šo uzstādījumu bija pārpratuši, dodoties kaujā gandrīz ar dūrēm. Gados un pieredzē jaunais vides ministrs Edmunds Sprūdžs savas neilgās karjeras laikā paguva sastrīdēties ar visiem — pašvaldībām, lielajām pilsētām un galu galā arī pats ar savu partiju. Tā rezultātā viņa politiskā karjera izčākstēja kā sviests uz pannas, neatstājot pāri pat ne treknu plankumu.
Filips Rajevskis: – Caurkritējs ir Edmunda Sprūdža darbības loģisks un objektīvs novērtējums. No viņa politiskās karjeras nekas nav palicis pāri.
Juris Rozenvalds: – Edmunds Sprūdžs ir ne vien aizejošā gada caurkritējs, bet, visticamāk, arī figūra bez politiskās nākotnes. Pēc visām izdarībām ministra amatā viņu neviens vairs neuztvers nopietni. Arī veids, kā Edmunds Sprūdžs pameta ministra krēslu, bija vairāk nekā nenopietns. Tiesa, visas viņa neveiksmes ir bijušas likumsakarīgas, jo cilvēks bez priekšzināšanām un sapratnes centās ielēkt ne savā vietā.
Bijusī kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende (Visu Latvijai!/Tēvzemei un Brīvībai/LNNK)
Veiksmīgi pārdevusi savu īpašumu trešo valstu pilsoņiem, kopā ar vīru saviesīgi apciemojusi tautiešus Austrālijā, kā arī sakasījusies ar kino ļaudīm, Žaneta JaunzemeGrende bija izdarījusi visu, lai pietiktu ar vienu grūdienu viņas krišanai no amata. Par šo pēdējo pilienu kļuva skaļais konflikts ar Latvijas Nacionālās operas vadītāju Juri Žagaru, lai gan šī, iespējams, bija vienīgā reize, kad ministres pārmetumus balstīja racionāli argumenti. Aizdomām par iespējami nesaimniecisku vadības stilu operā sekoja kultūras ļaužu protesti un arī demisijas pieprasījums, kas Ž. JaunzemeiGrendei nozīmējis ne vien ministres amata, bet, visticamāk, arī politiskās karjeras krahu.
Juris Rozenvalds: – Ministram būtiska ir ne tikai izlēmīga rīcība, bet arī pareiza komunikācija ar sabiedrību un nozares cilvēkiem. Jo īpaši tik trauslā jomā kā kultūra. Žanetas JaunzemesGrendes piemērs apliecina, ka viena bez otras šīs lietas nevar pastāvēt.
***
Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība)
No vienas puses, Ilze Viņķele reprezentē jaunās, tehnokrātiskās paaudzes politiķus, kuriem emociju vietā ir racionāli argumenti un cipari. Taču, no otras puses, viņa joprojām nav iemācījusies sajust to robežu, kad principi pāraug spītībā. Jau ilgāku laiku baumo, ka I. Viņķele atrodas spēcīgā opozīcijā pati ar savas partijas vadību, savukārt sabiedrība viņai nekad tā īsti nav piedevusi nedz netaktiskos izteicienus par pensionāriem, nedz čuriku politiku attiecībā uz atbalstu demogrāfijai.
Filips Rajevskis: – Ilze Viņķele ir ne vien sakasījusies ar Vienotības vadību, bet ar saviem čurikiem viņa ir sagrāvusi arī sabiedrības uzticību. Ikvienai partijai būtu skaidrs, ka šāds cilvēks ir jāliek uz rezervistu soliņa, jo nākamajās Saeimas vēlēšanās viņa neko sakarīgu nespēs uzrādīt.
Juris Rozenvalds: – Pie Ilzes Viņķeles nākotnes izredzēm es liktu jautājuma, nevis mīnusa zīmi. Protams, viņa ir asa un spītīga, viņa nav arī starp populārākajiem ministriem, taču viņas profesionālais veikums ir pelnījis ne tikai kritiku.
***
Viss vēl nav zaudēts
Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba
Par Ingunas Sudrabas tālāko politisko karjeru Saeimas politiķu, ekspertu un mediju vidē valda atšķirīgi viedokļi. Vieni uzskata, ka neveiksmīgais pieteikums ir sagrāvis viņas karjeru pat vēl nesākoties. Citi pārliecināti, ka, sakopojusi spēkus, I. Sudraba tomēr vēl spēs iedvesmot vēlētājus. Taču situācijas novērtējumā visi ir vienisprātis – gandrīz gadu sabiedrība kāri tvēra katru ziņu par to, vai bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba beidzot ir gatava uzsākt politisko darbību, tomēr viņas uznāciens radīja pamatīgu vilšanos, apliecinot, ka ne katra šķietami harismātiska personība spēj būt spēcīgs politiķis.
Filips Rajevskis: – Cik daudzsološi tika gaidīts Ingunas Sudrabas uznāciens, tik bēdīgi viņa izskatās šobrīd. Domāju, jo tālāk, jo tas viss izskatīsies arvien sliktāk. Acīmredzot viņā tomēr nav tās kapacitātes, ko bija gaidījusi sabiedrība.
Juris Rozenvalds: – Domāju, ka Inguna Sudraba tomēr izrādīsies gada caurkritēja. Jo lielāks mākslinieks, jo lielāka pauze, taču Ingunas Sudrabas pauze bija daudz par garu, bet uznāciens – stipri neveiksmīgs. Iespējams, gaismas un tumsas spēku piesaukšana būtu nostrādājusi 90. gados, taču pašlaik vēlētājs pieprasa daudz racionālākus argumentus, kuru Ingunai Sudrabai nav.
***
Ieguvēji
Latvijas Republikas Valsts prezidents Andris Bērziņš
Divu gadu laikā kopš stāšanās valsts prezidenta amatā Andris Bērziņš ir smagi cīnījies par respektu, kas nepieciešams valsts augstākajai amatpersonai. No vienas puses, sabiedrība novērtēja viņa gatavību atteikties no amata materiālajiem labumiem un vēlmi sakārtot valsts pārvaldes funkcijas. Taču publiskajā telpā regulāri apspriestas arī viņa kļūdas starptautiskajā arēnā un neveiklās situācijas pašmāju pasākumos. Tomēr prezidenta principiālā nostāja Zolitūdes traģēdijā ir likusi apjaust, ka, iespējams, A. Bērziņa izlēmība un stingrais raksturs ir novērtēti par zemu.
Filips Rajevskis: – Valsts prezidenta Andra Bērziņa novērtējums būs tieši atkarīgs no tā, kā noritēs nākamās valdības veidošanas process. Pagaidām es neesmu pārliecināts, kādu vērtējumu likt Valsts prezidenta rīcībai.
Juris Rozenvalds: – Andris Bērziņš ir bijis vienīgā augstā amatpersona, kura pēc Zolitūdes traģēdinas nosauca lietas īstajos vārdos un skaļi pauda viedokli, kas pastāvēja sabiedrībā. Masu slepkavības definīcija sakrita ar kopējo iedzīvotāju noskaņojumu, un tas, neapšaubāmi, ir jūtami cēlis viņa reitingu.
Demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība)
Pat pēc valdības krišanas Valdis Dombrovskis joprojām bauda augstu sabiedrības novērtējumu. Tam par iemeslu ir gan viņa veiksmīgais darbs krīzes gados, gan arī šķietami cēlais žests, uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju. Apstākļu kopums nosaka, ka valdības krišana V. Dombrovska tēlam ir nākusi tikai par labu, paverot lieliskas izredzes gan nākamā gada Eiropas parlamenta, gan arī 12. Saeimas vēlēšanās, kā arī iespēju kļūt par eirokomisāru.
Filips Rajevskis: – Valda Dombrovska demisija pēc Zolitūdes traģēdijas viņa personīgo reitingu ir ietekmējusi pozitīvi. Visticamāk, nākamajā gadā viņu gaida spīdoša politiskā karjera Eiropas Savienības centrālajā aparātā vai arī Latvijā, ja viņš izvēlēsies šeit palikt.
Juris Rozenvalds: – Mans subjektīvais Valda Dombrovska rīcības novērtējums ir neviennozīmīgs. Skaidrs, ka Vienotība ir centusies defektu pārvērst par efektu. Skaidrs, ka partija mēģina no Valda Dombrovska demisijas izspiest sev maksimālu labumu, gandrīz vai glorificējot premjeru. Tomēr tikpat skaidrs ir arī tas, ka traģēdija Zolitūdē notika ne tikai konkrēto projektētāju vai būvnieku vainas dēļ. Pie tās noveda arī fatāli caurumi sistēmā, pie kuriem vainojams arī premjers kā šīs sistēmas virsuzraugs.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
Mainoties valdībām un iekārtām, tikai retajam politiķim izdevies saglabāt nemainīgi atzinīgu novērtējumu gan no sabiedrības, gan partiju puses. Viens no retajiem ir Edgars Rinkēvičs, kura veikumu uzteica gan tad, kad viņš pārstāvēja Aizsardzības ministriju, gan vadot Valsts prezidenta kanceleju. Šobrīd E. Rinkēvičs ir viens no trijiem aizejošās valdības ministriem, kurus sabiedrība vēlētos redzēt arī jaunajā Ministru kabinetā.
Filips Rajevskis: – Ārlietu ministra piemērs ir Latvijas politikai pozitīvā ziņā neraksturīgs. Lai kādas politiskās peripetijas plosītu valdību, E. Rinkēviča reitings ir nemainīgi augsts, turklāt – gan no partijām, gan no sabiedrības. Ar savu nostāju Čalovska lietā, ar Lietuvas vēstnieka aicināšanu uz pārrunām pēc Zolitūdes traģēdijas E. Rinkēvičs ir nodemonstrējis, kā savu pilnvaru robežās spēj strādāt atbildīgs ministrs.
Juris Rozenvalds: – Edgars Rinkēvičs un viņa karjera ir lielisks jaunās paaudzes profesionāļa piemērs. Viņš ir mērķtiecīgi audzis no valsts sekretāra vietnieka līdz valsts sekretāram, Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un tagad arī nozares ministram, pierādot, ka profesionāļu valdība ir labākais no scenārijiem.
Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienība)
Reformu partijai ienākot politikā, Zaļo un zemnieku savienība pasludināta par oligarhu pakalpiņiem, bet viņu darbam valdībā tika novilkta sarkanā līnija. Šobrīd, kad Reformu partijas bankrots ir tikai laika jautājums, ZZS atkal tiek uzlūkota kā viens no prognozējamākajiem un stabilākajiem sadarbības partneriem.
Filips Rajevskis: – Pēc divu gadu aizmirstības Zaļo un zemnieku savienība atkal būs zirgā, un tas ir vērā ņemams uzrāviens. Ne katra partija spētu tik īsā laikā no oligarhu pakalpiņiem atkal izaugt līdz nopietnam, cienījamam sadarbības partnerim.
Juris Rozenvalds: – ZZS atgriešanās spēles laukumā lielā mērā ir arī Augusta Brigmaņa personīgais nopelns. Viņa līdzsvarotā nostāja un prasme neskriet pa priekšu vezumam ir sevi attaisnojusi.
Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis
Ilgus gadus būdams viens no Tautas partijas redzamākajiem cilvēkiem, Māris Kučinskis varēja sekot daudzu savu kolēģu pēdās, aizejot aizmirstībā līdz ar oranžo kustību. Pēdējo naglu viņa politiskajā karjerā draudēja iedzīt arī neveiksmīgā piebiedrošanās apvienībai Par labu Latviju, taču, būdams pieredzes bagāts pašvaldību nozares cilvēks, M. Kučinskis ir mācējis atgriezties apritē. Pēc neievēlēšanas 11. Saeimā M. Kučinskis aktīvi iesaistījās Latvijas lielo pilsētu asociācijas darbībā, pierādot sevi kā zinošu profesionāli. Pašlaik viņu sauc par vienu no potenciālajiem vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriem.
Filips Rajevskis: – Šāds politiķa rebrendings jeb atdzimšana pilnīgi jaunā kvalitātē Latvijā notiek reti. Vecajai gvardei pārsvarā ik pa laikam atgādina vecās birkas, savukārt Mārim Kučinskim, izskatās, būs izdevies pilnībā atbrīvoties no iepriekšējo gadu tēla.
Juris Rozenvalds: – Kučinskis no bankrotējušas partijas aizgājēja ir izaudzis par nopietnu ekspertu pašvaldību lietās.