Aptauja: 40% iedzīvotāju plāno tēriņus pārejas naktī uz eiro

Šajā Jaungada naktī, kad Latvija pāries uz eiro, 40% Latvijas iedzīvotāju ir ieplānojuši veikt dažādus tēriņus, rāda "Swedbank" aptaujas dati.

No tiem trešdaļa jeb 30% plāno norēķināties ar karti, bet katrs desmitais - skaidrā naudā latos vai eiro. Savukārt vairāk nekā puse jeb 57% iedzīvotāju norādījuši, ka Jaungada naktī nekādus tēriņus neplāno.

"Swedbank" iedzīvotāju aptauja veikta novembrī sadarbībā ar "TNS Latvia", aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus Rīgā, citās pilsētās un lauku reģionos vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Gadumijā tiks veikts vairums darbību pārejai uz eiro, tāpēc "Swedbank" ērtākai Jaungada sagaidīšanai iesaka pārdomāt nakts izdevumus savlaicīgi, nepieciešamos maksājumus internetbankā veikt līdz 30.decembra plkst.12.30, kā arī neplānot karšu norēķinus ap pusnakti, kad notiks karšu pāreja uz eiro. Turklāt, ja svētkos iecerēts doties ārpus Latvijas, ieteicams paturēt prātā arī iespējamās laika joslu atšķirības.

Jau no 30.decembra pakāpeniski tiks izslēgti bankomāti, savukārt 31.decembra vakarā uz laiku tiks apturēta arī internetbankas darbība. Visīsākie darbības traucējumi pārejas naktī uz eiro - pusstundas laikā ap pusnakti - būs bankas karšu darbībā. Taču šis būs neikdienišķs Jaunais gads, tāpēc iedzīvotāji aicināti neplānot norēķinus ap pusnakti. Ja šajā laikā tomēr gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, iedzīvotāji aicināti nogaidīt un mēģināt maksāt vēlreiz.

Lai nodrošinātu ērtu pāreju uz eiro, "Swedbank" eiro projektā vairāk nekā gadu strādājuši 500 speciālisti no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas. Projektā jau ieguldītas 100 000 cilvēkstundu. Pašā gadumijas naktī pie pārejas uz eiro strādās kopumā 300 "Swedbank" darbinieki.

Jaungada naktī banka operatīvo informāciju par pakalpojumu darbu sniegs savā mājaslapā un sociālajos tīklos, informācija par bankomātu statusu būs pieejama arī to ekrānos.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais