Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti pauduši sašutumu par Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas plāniem tērēt 3,3 miljonus latu Eiropas Savienības fondu naudas valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes celšanai, kas nozīmē dažādas apmācības un funkciju auditus.
Attiecīgās iestādes turklāt piektdien komisijas sēdē nav varējušas sniegt konkrētus skaidrojumus par to, kas tiks darīts un vai rezultāts būs iztērētās naudas vērts. Deputāti arī šaubās, vai ir lietderīgi fondu līdzekļus novirzīt nevis uzņēmējdarbības atbalstam, bet gan ierēdņu apmācībām.
Jo vairāk – Valsts kanceleja, ignorējot komisijas lūgumu, deputātus pat neiepazīstināja ar savu projektu Eiropas naudas apguvei. Komisijas vadītāja Vaira Paegle (PS) Neatkarīgajai stāstīja, ka Valsts kanceleja esot atteikusies to darīt, jo pēc konsultēšanās ar saviem juristiem esot secinājusi, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Taču V. Paegle iebilda – tādējādi Valsts kanceleja pārkāpj Satversmes 25. pantu, kurā noteikts, ka Saeimas komisijām ir tiesības pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no atsevišķiem ministriem un pašvaldības iestādēm. Atšķirībā no Valsts kancelejas Finanšu ministrija savu projektu deputātiem bija iesniegusi. Taču parlamentārieši secinājuši, ka projektā ietvertās aktivitātes neietilpst civildienesta ikdienas pienākumos.
Komisijā nav gūta pārliecību arī par Valsts kancelejas projektam izraudzīto ekspertu kompetenci, kurus paredzēts piesaistīt apmācībām. "Tie ir tie paši ierēdņi, kas tur strādā, kuri cer ne tikai sevi apmācīt, bet brauc apmācīt arī citas valstis. Un man vienkārši mati ceļas stāvus, domājot par to, – ja mēs nezinām, ko mēs darām, kādas mums ir tiesības mācīt ukraiņus, gruzīnus un tā tālāk," sacīja V. Paegle. Turklāt, pēc viņas teiktā, projektiem vajadzētu veikt arī izmaksu efektivitātes vērtējumu. "Ja mēs ieguldām tik daudz naudas – kā tas cels mūsu ražīgumu? Vēl mums nav pārliecības par to, vai netiek ražoti pētījumi, kuri tiks aizsviesti projām," teica deputāte. Tā kā visa vajadzīgā informācija no Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas ierēdņiem neesot gūta, Saeimas komisija pie šī jautājuma vēl noteikti atgriezīšoties.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka pērn valdība atbalstīja 3,3 miljonu piešķiršanu projektam ar nosaukumu Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē. Tam kā vienīgie rezultativitātes rādītāji minēti noteikts apmācīto darbinieku un izvērtēto normatīvo aktu skaits un tas, ka projekta ietvaros atbalstāmas tādas darbības kā nacionālo un ārvalstu ekspertu piesaiste, pieredzes apmaiņas pasākumi, semināri, funkcionālie auditi, metodisko, mācību un informatīvo materiālu izstrāde un izplatīšana. Līdz ar 2 825 069 latiem no Eiropas Sociālā fonda nepieciešams arī valsts budžeta finansējums 498 535 latu apmērā.
Maksa par pakalpojumu: 0.00 LVL