Gaida, ka Zatlers palīdzēs arī grūtākā brīdī

Valda Zatlera sasauktā valdības ārkārtas sēde otrdien pasteidzināja vairāku ar izglītības un veselības aprūpes sistēmas reformu un ekonomikas stimulēšanas pasākumiem saistītu lēmumu pieņemšanu, Neatkarīgajai atzina ministriju augstākā ierēdniecība.

Tomēr ne jau ārkārtas sēdē, ko tiešraidē translēja televīzija, šie lēmumi tika pieņemti, kā tas varēja izskatīties skatītājiem. Ierēdņi un valdība tos bija steigusi pieņemt gan iepriekšējās sēdēs, gan tajā, kas notika dažas stundas pirms Valsts prezidenta sasauktās. "Tas būtu izdarīts arī bez prezidenta, tikai tagad tas notika līdz viņa noteiktajam datumam," teica kāda augsta ranga ierēdne. Kādas citas ministrijas pārstāvis pauda gandarījumu par to, ka valdības sēdes protokolā nostiprināta apņemšanās nodrošināt sešgadīgo bērnu apmācību, kas kā daudzi citi otrdien skatītie jautājumi konceptuāli bija izlemts jau iepriekš, tomēr nozares pārstāvjiem šī tiešraidē izskanējusī apņemšanās radīja lielāku garantiju sajūtu.

Domāta sabiedrības informēšanai, sēde izcēlās ar birokrātisku valodu, kur, piemēram, ārsti un medicīnas māsas tika saukti par cilvēkresursiem, bet prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis brīdināja par "sporādisku humanitāro krīzi", kas latviski nozīmē "gadījuma rakstura jeb tāda, kas noris tikai reizumis".

Prezidents izmantoja iespēju tiešraidē radīt ilūziju par enerģisku rīcību un konkrētu pozitīvu lēmumu panākšanu, lai gan viss, kas otrdien tika runāts ārkārtas sēdē, jau ir ticis izdiskutēts valdībā un konkrēti vai konceptuāli jau nolemts, Neatkarīgajai norādīja viens no ministriem, lūdzot, lai uz viņu neatsaucas. Konkrētais valdības loceklis, kas pārstāv premjera partiju, uzskata, ka V. Zatlers tādā veidā izvēlējies vieglāko ceļu, jo sestdien, kad valdība ārkārtas sēdē sāks spriest par konkrētiem nepopulāriem lēmumiem, prezidents nebūs klāt un līdzatbildību neuzņemsies.

V. Zatlers, jau atklājot ārkārtas sēdi, deva uzstādījumu, ka tā "nebūs par budžetu, nebūs par naudu, bet par to, kā labāk pārvaldīt mūsu valsti". Kāds ministrs Neatkarīgajai neoficiālā sarunā šādu pieeju kritizēja, sakot, ka "tā vietā, lai mēs šobrīd pārrunātu jau iepriekš izlemtas lietas, mēs varējām sākt jau runāt par budžetu". "Nav godīgi no prezidenta puses piedalīties tikai tur, kur iespējams parādīt pozitīvus lēmumus, – ja grib piedalīties, tad jāpiedalās arī, kad lemsim, kur tam ņemt naudu," uzskata ministrs.

Arī kāds augsta ranga ierēdnis, kurš piedalījās valdības sēdē, lūdzot sevi necitēt, norādīja, ka tā ir viena no Latvijas lielākajām problēmām – sevi mānot, ka notiek virzība uz priekšu, lai gan, vienojoties par programmatiskām lietām, tām uzreiz netiek piešķirts finansējums un līdz ar to lēmumi netiek realizēti. Tas tika nodemonstrēts brīdī, kad prezidents un ministri diskutēja par veselības aprūpes sistēmas reformu un V. Zatlers izteicās, ka nav pieņemta medicīnas jomas cilvēkresursu attīstības programma. Tobrīd kājās pielēca Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, iekliedzoties, ka prezidents maldinot sabiedrību, jo valdība savulaik ir pieņēmusi pat divas cilvēkresursu attīstības programmas veselības aprūpē, kas ir sagrautas, nepiešķirot tām finansējumu.