Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis vēlas noslaucīt putekļus no gadiem piekoptās iestādes sistēmas un veikt reorganizāciju. Viņa vietniece Juta Strīķe, kura vienmēr baudījusi Jaunā laika politiķu atbalstu, pārmaiņas uztver negatīvi.
Cīniņā par KNAB tradīciju saglabāšanu un pārmantošanu iesaistījies arī premjers Valdis Dombrovskis, kurš licis anulēt visu reorganizācijā paveikto, faktiski izdarot spiedienu uz KNAB priekšnieku.
Pārmaiņas nevēlas
KNAB uzrauga V. Dombrovska nagos N. Vilnītis kritis, jo vēlas korupcijas apkarotājus ieviest arī perifērijā, ne tikai Rīgā. Pārmaiņu ietvaros viņam radusies doma izveidot piecu cilvēku grupu, kurai turpmāk būtu jākontrolē lielāko pašvaldību, austrumu robežas un reģionu darbība, stāsta KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs. Jaunajai komandai būtu tādas pašas pilnvaras un pienākumi kā Operatīvo izstrāžu nodaļai, kuru vada N. Vilnīša vietniece J. Strīķe. Tomēr šo grupu nekontrolētu vis J. Strīķe, bet gan pats KNAB šefs, formāli jaunos darbiniekus pievienojot Datu uzglabāšanas un informācijas analīzes nodaļai. Nenosaucot konkrētus datumus, iepriekš N. Vilnītis arī pieļāvis, ka varētu atlaist kādu no saviem vietniekiem, visticamāk, J. Strīķi, jo viņa nepildot priekšnieka rīkojumus. Premjers šajā situācijā nostājies J. Strīķes pusē. "KNAB priekšniekam uzdots anulēt visu līdz šim reorganizācijā paveikto, atgriezties pie tās situācijas, pie tādas KNAB struktūras, kāda bijusi iepriekš," saka premjera palīdze Līga Krapāne. Valdības vadītājs uzsver, ka N. Vilnīša ieceres ir pretrunā ar likumu un jaunā struktūra dublētu jau esošo, lieki šķiežot valsts naudu. Premjers gan nav kategoriski pret reģionu kontroli, taču viņš aicina to darīt jau esošo bloku ietvaros.
Vilnītis klusē
Sašutumu par plānotajām pārmaiņām pauduši arī KNAB darbinieki, kas uzrakstījuši publisku vēstuli, kurā būtībā pauduši neuzticību savam priekšniekam. N. Vilnītis ir pārliecināts, ka vēstījumu parakstījuši vien daži, nevis visi KNAB darbinieki. Viņš norāda, ka valsts iestāžu darbinieki šo jautājumu pārlieku politizē un priekšvēlēšanu gaisotnē tas atgādina farsu. KNAB šefs uzsver, ka vēstulē nav minēts neviens konkrēts fakts, kas pārmestu viņam nekompetenci. Kam tāda vēstule domāta, N. Vilnītim nav skaidrs. "Droši vien darbojas kaut kādi darbinieki vai sabiedrisko attiecību speciālisti, kuriem ir mērķis radīt par mani negatīvu, nepareizu priekšstatu," viņš īsi komentē.
Vakar notika KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes sēde, kurā tik pārrunāti iestādes budžeta un pārmaiņu jautājumi. No plašākiem komentāriem N. Vilnītis pagaidām atturas.
Premjers baidās palikt aiz borta
Politologs Filips Rajevskis norāda uz kopsakarību, ka KNAB jautājums vienmēr kļūst aktuāls tieši priekšvēlēšanu laikā, jo iestādes vadītājam ir liela ietekme uz politiķiem. "Domāju, ka šie procesi politiķus satrauc, jo reorganizācija vienmēr ir durvis uz nezināmo. Galvenā interese ir par to, kuri politiskie spēki rezultātā zaudēs ietekmi un kuri to nostiprinās. Premjers kā pārraudzītājs izmanto savas likumīgās tiesības un vienlaikus gādā, lai Jaunais laiks nepaliktu aiz borta," saka politologs. Viņš uzskata, ka notiekošais ir tikai politiska grūstīšanās un tik smagas sekas kā N. Vilnīša priekšgājēja Alekseja Loskutova gadījumā nav sagaidāmas. "Vilnītis ir iestrādājies, un tas ir normāli, ka viņš vēlas pārmaiņas. Latvijas problēma ir tā, ka parasti kādam iedod mandātu un pēc tam sāk apšaubīt viņa spējas. Par rezultātiem varēsim spriest, kad Vilnītim būs termiņa beigas," norāda F. Rajevskis.
Vērtējot, kura pusē – premjera vai KNAB vadītāja – nostāsies sabiedrība, politoloģe Ilga Kreituse ir pārliecināta, ka ieguvējs nebūs ne viens, ne otrs. "Sabiedrība būs Strīķes kundzes pusē, jo viņa saistās ar darbiem, nevis runāšanu. Vilnīša kungs KNAB ienāca kā bula laikā vasaras vidū un darīja visu iespējamo, lai šo bula laiku uzturētu. Precīzāk – nedarīja neko," uzskata I. Kreituse. Viņa ir pārliecināta, ka reorganizācija KNAB notiek slēpta mērķa vārdā, piemēram, lai imitētu aktivitāti, sadalītu vienoto struktūru un mazinātu iespēju kontrolēt, kas notiek reģionos.