Ieejot finiša taisnē, iezīmējas partiju jājamzirdziņi
Priekšvēlēšanu cīņai ieejot finiša taisnē, arvien precīzāk iezīmējas katras partijas jājamzirdziņi, ar kuriem katra no 13 Saeimas vēlēšanām pieteiktajām partijām cer iejāt parlamentā.
Apzinoties saimnieka faktoru, kas pēdējos gados aktualizējies Latvijas politiskajā vidē, partijas šogad ne tik daudz bārstās ar skaistiem solījumiem un saukļiem, cik koncentrējas savu līderu popularizēšanai.
Kā katrās vēlēšanās arī šogad praktiski visi politiskie spēki sola pievērsties sabiedrībai sāpīgiem jautājumiem – atdzīvināt ražošanu, sakārtot veselības un izglītības sistēmu, tāpat arī radīt jaunas darba vietas un sekmēt dzimstību. Vairākums ekspertu norāda, ka šajās vēlēšanās praktiski visu partiju sagatavotās vēlēšanu programmas ir pārsteidzoši virspusīgas un nekonkrētas. Iespējams, tas saistīts ar nestabilo ekonomisko situāciju valstī un nepārtraukto valsts budžeta graizīšanu, kas partijām liedz izteikt lielus finanšu līdzekļus prasošas ieceres un solījumus.
ZZS akcentē reģionus
Pēdējā pusgadā veiktie socioloģiskie pētījumi uzrāda praktiski nemainīgu politisko līderu trijnieku – Saskaņas centrs, apvienība Vienotība, kā arī Zaļo un zemnieku savienība. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norāda, ka šis politiskais spēks 10. Saeimas vēlēšanās izvēlējies novērotāja pozīciju, neiesaistoties divdomīgās akcijās un starppartiju konfliktos. ZZS esot pārliecināta par to, ka iegūs vēlēšanās vismaz 18 mandātu, tādēļ "asas kustības" neizdara. Atbilstoši savai politiskajai platformai ZZS vēlēšanu programmā akcentē gatavību atbalstīt bioloģisko saimniekošanu, palielināt vietējo atjaunojamo energoresuru daļu enerģētikā un samazināt tai piemērojamos nodokļus, tāpat arī pievērsties Latvijas dabas resursu saglabāšanai Latvijas pilsoņu īpašumā. Turklāt, ja, piemēram, Vienotības politiķi, strādājot šā brīža valdībā, jau vairākkārt ir aizskāruši kutelīgo pabalstu jautājumu un izteikuši mājienus par to optimizēšanu, tad ZZS sola saglabāt pensijas un sociālos pabalstus esošajā līmenī. ZZS līdzīgi kā Vienotība sola ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli, turklāt ar slieksni no 1000 latiem. Zemnieki arī akcentē nepieciešamību panākt pedagogu darba algas palielinājumu.
Izveidojot sadarbību ar Kurzemes reģionālajām partijā, ZZS šajās vēlēšanās jo īpašu akcentu liek uz lielās politikas decentralizāciju. Turklāt ZZS vēlēšanu sarakstos ir daudz līdz šim ar politiku nesaistītu kandidātu, kas iezīmē partijas vēlmi daudz plašāk iesaistīt parlamenta darbībā nozaru profesionāļus. ZZS vislielākās cerības liek uz savu premjera kandidātu – Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš, lai arī nestartē ZZS vēlēšanu sarakstā, tomēr, pēc vairāku sabiedriskās domas aptauju rezultātiem, ir populārākais kandidāts.
Sola reformēt nodokļu sistēmu
Viens no Vienotības vēlēšanu programmas pamatpostulātiem ir nodokļu sistēmas pārveide, ieviešot progresīvo shēmu, t. i., lai par izglītību, veselību un citām sociālajām jomām būtu jāmaksā mazāki nodokļi nekā par, piemēram, patēriņu vai īpašumiem. Tāpat apvienība iestājas par īpašumu sākumdeklarēšanas ieviešanu un valsts finansētu augstāko izglītību prioritārajās nozarēs. Vienotība arī precizē, ka tā ir gatava valsts budžetā atrast trīs miljardus latu, lai izveidotu vismaz vienu ražotni katrā novadā. Pavisam nepārprotami tiek solīts arī 1,1 miljons darba vietu un tautsaimniecības izaugsme par 20%, gan nekonkretizējot, kā šos iespaidīgos uzstādījumus sasniegs.
Nenoliedzami – viens no Vienotības trumpjiem, uz kuru apvienība liek lielas cerības, ir šā brīža Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš pieteikts arī kā Vienotības nākamais premjera kandidāts. Lai viņu izceltu uz citu kandidātu fona, apvienība pat uzsākusi savdabīgu akciju Izvēlies savu Ministru prezidentu, tādējādi izpelnoties pārējo politiķu nosodījumu.
Aicina uz streiku un cer uz Ušakova elektorātu
Vēlēšanu cīņas karstumā neviennozīmīgas aktivitātes nesmādē arī Saskaņas centrs (SC). Tā, piemēram, trīs dienas pirms 10. Saeimas vēlēšanām partija aicinājusi plašus sabiedrības slāņus piedalīties Eiropas Savienības ģenerālstreikā, ar to izpelnoties gan ekspertu, gan citu partiju pārmetumus.
Savā vēlēšanu programmā SC sola, ka nepiekritīs samazināt vecuma pensijas. Tāpat precīzi formulē nekustamā īpašuma nodokļa reformas ideju, veicot zemesgabalu pārvērtēšanu saskaņā ar to izmantošanu un īstenojot saprātīgu zemes nodokļu politiku.
Arī SC lielu akcentu liek uz savu premjera amata kandidātu Jāni Urbanoviču, kā arī – rēķinoties ar sava partijas biedra, Rīgas mēra Nila Ušakova labo reitingu –, cer tieši uz rīdzinieku balsīm.
Tāpat, neraugoties uz krīzes situācijas diktēto ekonomikas jautājumu nonākšanu sabiedrības uzmanības centrā, SC joprojām neaizmirst arī par sava galvenā elektorāta jūtīgumu pret nacionālajiem jautājumiem. Tādēļ SC jau laikus ir sācis profilēties, iesaistoties atklātā konfliktā ar izteikti labējo apvienību Visu Latvijai/TB/LNNK.