Sāk grūstīties ap Saeimas priekšsēža krēslu

© f64

Koalīcijas izveidi sarežģī gan jautājums par Visu Latvijai! radikāli noskaņoto deputātu iekļaušanos pozīcijas darbā, gan politiskajās aizkulisēs sāktā cīņa par ministru portfeļiem.

Lai gan paši politiķi kategoriski noliedz amatu dalīšanu, kuluāros izskan minējumi, ka par strīdus objektiem jau kļuvuši ne vien vairāku ministru krēsli, bet arī Saeimas priekšsēdētāja amats.

Līdzšinējais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) jau devis skaidru mājienu, ka 10. Saeimas sasaukumā vislabprātāk turpinātu darbu parlamentā, nevis Ministru kabinetā. Lai gan viņš atzīst, ka parlamentā vēlētos palikt neatkarīgi no tā, vai ieņems Saeimas priekšsēdētāja vai kādu citu amatu, tomēr ir skaidrs, ka tieši G. Daudze ir viens no reālākajiem 10. Saeimas priekšsēdētāja kandidātiem. Jāpiebilst, ka vairākums politologu augstu novērtē G. Daudzes izaugsmi, norādot, ka viņš bijis viens no labākajiem neatkarīgās Latvijas Saeimas priekšsēžiem.

Saeimas priekšsēdētāja amats portfeļu dalīšanas cīņās tiek pielīdzināts ministra postenim, tāpēc kuluāros tiek spriests, ka ZZS varētu spīkera amatu iemainīt pret kādu vairāk iekārotu krēslu valdībā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Saeimas vadīšanu labprāt gribot uzņemties arī Vienotības līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura šobrīd ieņem Saeimas priekšsēdētāja biedres posteni.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks grūstīšanos ap Saeimas priekšsēža amatu uzskata par likumsakarīgu. "Šis amats tā īpašniekam un attiecīgi arī politiķa pārstāvētajai partijai nodrošina plašu publicitāti, turklāt pārsvarā ar pozitīvu zīmi. Saeimas priekšsēdētājs saka uzrunas valsts svētkos, noliek ziedus, pārstāv Latviju oficiālajos pasākumos – visām šīm aktivitātēm piemīt pozitīva publicitāte pretstatā, piemēram, ministra postenim, kurā politiķiem nereti ir jāpieņem ļoti nepopulāri lēmumi. Saeimas priekšsēdētājam ir daudz mazāka reālā atbildība, mazāk jāiesaistās un jāiedziļinās kādas nozares problēmās, tādēļ šāds amats – īpaši jau krīzes apstākļos – var šķist daudz pievilcīgāks pat par ministra portfeli," skaidro eksperts. Tāpat J. Liepnieks par nozīmīgām uzskata arī Saeimas priekšsēdētājam garantētās privilēģijas – dienesta auto, komandējumus, algu –, kas cīņai par šo amatu piešķir ne vien politisku, bet arī cilvēcisku nokrāsu.

Tikmēr parlamenta kuluāros tiek spriests, ka Saeimas priekšsēdētājs ar prasmīgu sēdes vadīšanas stilu spēj izcelt savu partijas biedru teiktās runas, iegriezt oponentiem vai paspilgtināt savas partijas sasniegumus. Ņemot vērā to, ka Saeimas sēdes ir dzirdamas radio tiešraidēs, iespēja izdevīgi pozicionēt savus partijas biedrus tiek uzskatīta par katram politiskajam spēkam stratēģiski svarīgu izdevību.

Savukārt ministru amatu sadalē ir iezīmējies variants, kurā Vienotības līderim Ģirtam Valdim Kristovskim varētu tikt uzticēts iekšlietu ministra amats, ekonomikas ministra portfelis būtu piekritīgs Uldim Augulim (ZZS), bet no finanšu ministra portfeli iegūtu premjera Valda Dombrovska padomnieks Andris Vilks. Aizsardzības ministra amatu varētu ieņemt Imants Lieģis (PS), ārlietu ministra amatu – Artis Pabriks (SCP), kultūras ministra amatu – Ints Dālderis (JL), bet satiksmes ministra amatu – Artis Kampars (JL). Zemkopības ministra amatu iegūtu Jānis Dūklavs (ZZS), bet tieslietu ministra amatu – Gaidis Bērziņš (TB/LNNK). Visneviennozīmīgākā situācija šajā scenārijā veidotos ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kuru varētu apvienot ar Vides ministriju, uzticot to Raimondam Vējonim (ZZS), kā arī ar Labklājības ministriju, kuru tiekot plānots apvienot ar Veselības ministriju, uzticot Gundaram Daudzem. Tiesa, paši politiķi visas sarunas par amatu dalīšanu pagaidām noliedz.

Svarīgākais