Kristovska rīcību nosoda visi, izņemot pašu "Vienotību"

© Nora Krevņeva/f64

Šodien, nepilnu nedēļu pēc jaunās Valda Dombrovska valdības apstiprināšanas, jau tiek pārbaudīta koalīcijas stabilitāte, Saeimas ārkārtas sēdē izskatot jautājumu par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim (Vienotība).

Politiķim tiek pārmesti ar ārlietu ministra posteni nesavienojami klaji rusofobiski izteicieni kādā privātā sarakstē.

Balsojumu pieprasījusi apvienība Par labu Latviju, kuru atbalstījis arī Saskaņas centrs, taču abiem šiem spēkiem parlamentā ir tikai 37 balsis, ar kurām nepietiek, lai izteiktu neuzticību ministram.

Tā kā nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!-TB/LNNK) jau strikti paziņojusi, ka neatbalstīs opozīcijas ierosmi, lielākais nezināmais šoreiz izrādījusies Vienotības partnere Zaļo un zemnieku savienība, kas vēl vakar vakarā neatklāja savu nostāju. Galīgais lēmums tikšot pieņemts īsi pirms plenārsēdes, pēdējā brīdī sanākot uz ZZS Saeimas frakcijas sēdi. ZZS līderis Raimonds Vējonis vakar diplomātiski piebilda, ka savienība vēlētos, lai Vienotība nopietni izvērtētu Ģ. V. Kristovska rīcību, paturot prātā Satversmes 91. pantā teikto, t.i., ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas".

Tiesa, signāli par to, ka zaļzemnieki ir kategoriski neapmierināti ar skandālu, kas izvērties ap Ģ. V. Kristovski, bija saredzami jau pagājušās nedēļas nogalē, kad ZZS sadarbības partneres, partijas Latvijai un Ventspilij valde aicināja pašu ministru atkāpties no posteņa. Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs norādīja, ka Ģ. V. Kristovska pārstāvētajai Vienotībai būtu nopietni jāizvērtē, vai rusofobija ir savienojama ar demokrātiskas valsts Ministru kabineta locekļa statusu un it īpaši ārlietu ministra statusu.

Līdzīgu viedokli vakar pauda arī VL!-TB/LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle. "Es aicinu Vienotību un jo īpaši tās liberālo spārnu, kas partiju Visu Latvijai! pilnīgi nepamatoti nodēvēja par rasistisku, ksenofobisku un homofobisku, nepiekopt dubultstandartus un nopietni izvērtēt, vai Kristovska kandidatūra ārlietu ministra amatam bija piemērota. Pretējā gadījumā iznāk, ka tas, kas interneta sarakstē nav pieļaujams vienam, daudz lielākā mērā pieļaujams citam, kurš turklāt ieņem ārkārtīgi jūtīgo ārlietu ministra amatu," akcentēja R. Zīle.

Tiesa, Vienotība un tās līderi pagaidām ietur stratēģisku pauzi. Premjers V. Dombrovskis vakar aicināja visus ministrus šodien doties uz parlamentu,

lai atbalstītu Ģ. V. Kristovski, kuram izteikts, viņaprāt, nepamatots demisijas pieprasījums.

Tikmēr Ģ. V. Kristovska partijas biedre, Pilsoniskās savienības valdes locekle un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete uzskata, ka pašlaik tiekot īstenota mērķtiecīga nomelnošanas kampaņa ar mērķi diskreditēt politiķus gan no PS, gan citām Vienotības partijām.

S. Kalniete pat apgalvo, ka ir sagatavoti vēl vairāk nekā desmit materiāli, lai turpinātu kompromitēt Vienotības politiķus, "līdz nevienam vairs nebūs saglabājušās reputācijas paliekas", brīdina politiķe.

Atklāj vēl skarbākus izteicienus

Jāatgādina, ka skandāla pamatā ir ministra sarakste ar radikāli noskaņotu ārzemju latvieti, mediķi Aivaru Sluci. Sarakstes gaitā Ģ. V. Kristovskis piekrita A. Sluča viedoklim par atšķirīgu attieksmi pret latviešu un krievu tautības pacientiem. Lai gan Ģ. V. Kristovskis uzstāj, ka publiskotais teksts ir apzināti izrauts no konteksta un pārfrāzēts, vakar portāla www.pietiek.com pārstāvis Lato Lapsa publiskoja šīs sarakstes pilno tekstu, kurā parādās vēl daudz kategoriskāki aicinājumi, piemēram, nepieciešamība atņemt daļu no izsniegtajām pilsonībām un aktīvi atbalstīt krievu repatriāciju, visās skolās pāriet tikai uz latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu u. tml.

Interesanti, ka tieši šie jautājumi bija tie, kuru dēļ pirms neilga laika ārpus koalīcijas tika atstāti tēvzemieši.

Vēstulē, kurai piekrīt Ģ. V. Kristovskis, A. Slucis arī mudina "anulēt Abrenes atdošanu". Pēc viņa domām, Latvijā vajag izveidot 100 000 cilvēku lielu zemessardzi, atjaunot vismaz sešu mēnešu obligāto militāro dienestu, bet tie, kas dienētu vienu gadu, augstskolās tiktu budžeta grupās.