Līdz novembra beigām, decembra sākumam septiņu cilvēku lielai komisijai jāpieņem nozīmīgs lēmums – kuram no astoņiem pretendentiem turpmākos piecus gadus uzticēt ietekmīgā Valsts kancelejas (VK) vadītāja amatu.
Augstākā ranga ierēdņa rokās ir ne tikai premjera, bet arī valdības darba kārtības veidošana un lēmumu virzība to pieņemšanai.
Ministru prezidentam tieši pakļautā VK direktora redzamākā aktivitāte ir valsts sekretāru sanāksmju vadīšana, taču bez tās daudz nozīmīgāka ir valdības darba organizēšana. Konkursa nolikums nosaka, ka pretendentu atbilstību vērtēs trīs kārtās.
Pretendē vietniece
Kā viena no ticamākajām kandidatūrām uz pašreizējās VK vadītājas Guntas Veismanes vietu tiek virzīta viņas vietniece tiesību aktu lietās Elita Dreimane (iepriekš Ektermane). Viņas bīdīšana šim amatam tiek saistīta ar E. Dreimanes labajām attiecībām ar apvienībā Vienotība ietilpstošo premjera Valda Dombrovska partiju Jaunais laiks, ziņo pietiek.com. Zīmīgi, ka premjers VK vadītāja atlases vadīšanu uzticējis sava biroja vadītājai, iekļaujot arī savu padomnieci un vairākus VK darbiniekus. Taču ar valsts pārvaldi saistīti avoti norādījuši – lai arī E. Dreimane ir profesionāle un lieliska, augsti kvalificēta juriste, viņa nav atbilstošākā šim augstajam amatam.
E. Dreimanes sekretāre Neatkarīgajai neļāva uzzināt, vai VK direktores vietniece ir pieteikusies uz direktores amata konkursu, tā vietā novirzot pie valdības tēla veidotājiem. Tie, aizbildinoties ar Informācijas atklātības likumu, atsacījās šo faktu apstiprināt, jo konkursa informācija ir ierobežotas pieejamības. Vienīgā oficiālā informācija ir, ka līdz atklātā konkursa pieteikšanās termiņa beigām ndash 30. oktobrim – saņemti astoņi pretendentu pieteikumi uz VK direktora amatu.
Savukārt otra VK direktores vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās Baiba Pētersone Neatkarīgajai apstiprināja, ka viņa uz šo vakanci nav pieteikusies.
Neformāli izskanējusi varbūtība, ka VK vadītājas grožus būtu gatava uzņemties bijusi VK direktora vietniece politikas plānošanas un koordinācijas lietās ar septiņu gadu pieredzi Una Klapkalne, taču viņa tā arī neatbildēja uz jautājumu, vai ir pieteikusies šim konkursam. U. Klapkalne no 2007. gada marta ir ziņu aģentūras LETA izpilddirektore.
Straujuma pārdomāja
Avoti politiskajās aprindās vēsta, ka par vispiemērotāko kandidatūru uz VK direktora amatu atzīstama esošā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma, kurai līdz ar ministrijas reorganizēšanu, visticamāk, nāksies zaudēt amatu. Viņa atklāj, ka domājusi par to, vai startēt konkursā uz VK direktores amatu, tomēr beigās izlēmusi, ka konkursam nepieteiksies. L. Straujuma noliedz, ka šo viņas lēmumu kāds būtu ietekmējis.
Divus termiņus
G. Veismane amatu atstās 30. decembrī, jo šajā postenī atrodas divus termiņus – no 2000. gada marta, kad viņa tajā nokļuva no Valsts administrācijas skolas direktores amata.
Šo gadu laikā G. Veismanei ir bijusi virkne dažādu skandālu, un tieši tos piesauc kā ticamākos iemeslus, kāpēc viņa atteikusies no tālākas VK vadīšanas. Tā šogad G. Veismane pamanījās sūdzēties Drošības policijai, lai tā noskaidro žurnālistu saraksti un noklausītos telefonsarunas. Pērn G. Veismane ar mazbērniem atvaļinājumu bija ieplānojusi pavadīt Ēģiptes kūrortpilsētā Hurgadā, uz kuru devās ar diplomātisko pasi, taču šīs valsts robežsargi viņu neielaida valstī.
Pēdējo reizi no G. Veismanes atbrīvoties 2007. gada beigās mēģināja premjers Aigars Kalvītis (TP), pamatojoties ar disciplinārlietu par tēriņiem VK jubilejai. Taču tolaik mainījās valdība, premjera portfeli pārņēma viņas tenisa partneris Ivars Godmanis (LPP/LC), kura laikā lietu izbeidza un iztika vien ar aizrādījumu. Līdzīgi arī citas iepriekš rosinātās disciplinārlietas pret G. Veismani izbeigtas.
G. Veismane savā atteikumā norādījusi, ka VK direktores amatā "godprātīgi nostrādājusi vairāk nekā desmit gadu, izveidojot progresīvām Eiropas valstīm atbilstošu valdības centru, sakārtojot valdības dokumentu aprites procedūras un stiprinot sabiedrības līdzdalības iespējas lēmumu veidošanas un pieņemšanas procesā".