Viņķeli, Kariņu, Pavļutu un Reiru opozīcijas deputāti nosauc kā politiski atbildīgos par neizdarībām Covid-19 krīzē 

© Kaspars Krafts/F64

Par neizdarībām vai citiem trūkumiem saistībā ar Covid-19 krīzes pārvaldību opozīcijas ieskatā politiski atbildīgie esot bijusī veselības ministre Ilzes Viņķele (Par!), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ceturtdien Saeimā debatēs par Covid-19 parlamentārās izmeklēšanas galaziņojumu uz kādu no minētajām personām kā politiski atbildīgo norādīja vismaz viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijā pārstāvētajiem opozīcijas deputātiem.

Savukārt no koalīcijas puses izskanēja pārmetumi par opozīcijas veikto Covid-19 krīzes risinājumu ieviešanas bremzēšanu.

Komisijas deputāts Ralfs Nemiro uzsvēra, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija nav izpildījusi uzdevumu, jo nav nosauktas atbildīgās amatpersonas. Politiķis pauda nožēlu, ka ir uzvarējusi vēlme slēpt atbildīgās amatpersonas. Savukārt līdz galaziņojuma pieņemšanai komisijas darbs bija objektīvs un kritisks attiecībā uz Covid-19 krīzes risināšanā iesaistītajiem, atzinīgi izteicās Nemiro.

Politiķis arī norādīja, ka, viņa ieskatā, politiskā atbildīga ir jāuzņemas Viņķelei, kura tika atlaista no amata, savukārt otrs atbildīgais ir Reirs par "savlaicīga atbalsta nesniegšanu" negatīvi ietekmētajām nozarēm un strādājošajiem.

Parlamentārās izmeklēšanas deputāts Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra vakcīnu sākotnējo neiepirkšanu pietiekošā skaitā, par ko atbildība ir arī bijušajai veselības ministrei. Tāpat kā atbildīgo politiķis minēja valdības vadītāju, kurš tieši esot izvairījies no personīgās atbildības, dibinot dažāda līmeņa darba grupas. Valainis kā politiski atbildīgo redz arī Pavļutu.

Komisijas deputāts Valērijs Agešins (S) pauda, ka koalīcijas deputātu veiktā savējo piesegšana degradē parlamentārās izmeklēšanas jēgu. Politiķis arī norādīja uz valdības neatbilstošo rīcību, ieviešot neloģiskus ierobežojumus tirdzniecības vietās un sporta jomā, dīvainos "atļauto un aizliegto preču" sarakstus un vakcīnu iepirkšanas sāgu.

Agešins uzskata, ka politiskā atbildība vispirmām kārtām jāuzņemas Viņķelei, tāpat galaziņojumā kā atbildīgais bija jānosauc premjers. Politiķis uzsvēra, ka vai nu Kariņš ir kuģa kapteinis, kuram jāuzņemas atbildība, vai arī valdības vadītājs esot neizlēmīga persona, kuram nav jābūt politikā.

Deputāts Ivars Zariņš (S) uzsvēra, ka parlamentārajai izmeklēšanai iztērētie resursi ir bezjēdzīgi izšķiesti, tāpat, neizpildot tās nosaukumā pausto par atbildīgo nosaukšanu, esot notikusi Satversmes principu "piesmiešana". Politiķa ieskatā tas esot "spļāviens sejā" kā parlamentārajai demokrātijai, tā arī nodokļu maksātājiem, kuri apmaksājuši šo "klaunādi". Zariņš uzskata, ka komisijas vadītājam Rihardam Kozlovskim (JV) par šo darbu saņemtais atalgojums būtu jāatdod atpakaļ valstij.

Savukārt parlamentārās izmeklēšanas komisijas un arī valdības koalīcijas deputāte Inese Voika (AP) debatēs vērsa uzmanību, ka Covid-19 krīzes pārvaldībā bija iesaistīta visa Kariņa valdība sākotnēji piecu un pēc tam četru partiju sastāvā, ieskaitot arī Voikas pārstāvēto politisko spēku. Politiķe uzsvēra, ka labi līderi nemeklē atbildīgos "ārā pa logu, bet skatās spogulī" un pauda, ka atbildība ir jāuzņemas gan koalīcijai, gan opozīcijai.

Politiķe atzīmēja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas nosaukumā redzams, ka jau sākotnēji tā izveidota "uz koalīcijas rēķina" un ka nav pieņemama šāda "sīkumaina, atriebīga un pašmērķīga" pieeja. Deputāti nevar profesionāli un neitrāli noteikt kāda atbildību, it sevišķi jautājumā par cilvēka vainu, ko atbilstoši Krimināllikuma regulējumam vērtē tiesa, akcentēja parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāte.

Voika arī uzsvēra, ka daļa opozīcijas 2021.gada vasaras beigās bremzēja vakcinācijas veicināšanas iniciatīvu un pretojās Covid-19 izplatību ierobežojošajiem pasākumiem. Politiķe norādīja, ka pēc šāda aicinājuma "paskatīties spogulī" komisijā Valaiņa retorika esot mainījusies.

Kā ziņots, Covid-19 parlamentārās izmeklēšanas lielākais pienesums ir kļūdu analīze, sagatavotie secinājumi un ieteikumi, ko iespējams izmantot, lai uzlabotu nākotnes krīžu vadību, ceturtdien Saeimā atskaitē par parlamentārās izmeklēšanas galaziņojumu sacīja tās priekšsēdētājs Kozlovskis.

Ilgtermiņa krīžu risināšanai valsts un pašvaldību resursi pašlaik ir nepietiekoši, par komisijas secināto informēja politiķis.

Kozlovskis norādīja, ka Saeima neesot devusi skaidrus un precīzus uzdevumus parlamentārās izmeklēšanas saturam, kā arī nebija precīzi pateikts, par kādām neatgriezeniskām sekām komisijas nosaukumā ir runa. Tāpēc izmeklēšanas tvērumu noteica pati komisija, skaidroja politiķis.

Tika vērtēta krīzes vadība, vakcīna iepirkumi, Vakcinēšanās biroja darbība, Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai noteiktie pasākumi un ekonomiskā atbalsta pasākumi, norādīja komisijas vadītājs.

Komisija secinājusi, ka valstij nav atbilstošu resursu civilo krīžu labas pārvaldības īstenošanai un ka civilo krīžu risināšanai ir nepieciešama pastāvīga struktūrvienība Ministru prezidenta pakļautībā.

Pašvaldību civilās aizsardzības komisiju loma nebija efektīva resursu trūkumu dēļ, vērsa uzmanību Kozlovskis. Komisija arī konstatēja arī trūkumus saistībā vajadzību pēc valsts līmeņa mācībām civilās aizsardzības jomās.

Komisija tāpat konstatēja, ka sākotnējās problēmas ar "Pfizer" vakcīnu iegādi Eiropas Komisijas piedāvātajā apjomā izraisīja to, ka Latvijā vakcināciju varēja sākt divus mēnešu vēlāk, nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstis. Lai novērstu šādu negatīvo situāciju Veselības ministrijai jau sākotnēji vajadzēja radīt atbilstoši lēmumu pieņemšanas kārtību ar konkrētu atbildības sadalījumu, pauda Kozlovskis.

Komisija konstatēja, ka Vakcinācijas projekta birojs tika veidots no pilnībā jaunas darbinieku komandas, kas nebija saistīta ar veselības nozari, tāpēc birojam bija nepieciešams zināms "ieskriešanās laiks".

Kozlovskis arī informēja deputātus par komisijas secināto, kādi uzlabojumi bija vajadzīgi "luksofora pieejai" un nepieciešamību pēc ilgtermiņa stratēģijas valsts veiktajai komunikācijai.

Galaziņojuma izveidē domstarpības komisijā raisīja "tikai" jautājums par atbildīgo politisko amatpersonu nosaukšanu, taču līdz ar to pie galaziņojuma savas atsevišķās domas pievienojuši komisijas deputāti - gan Valainis, gan Nemiro, atzīmēja komisijas vadītājs.

Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisijas vairākums iepriekš nolēma nenosaukt konkrētus politisko amatpersonu vārdus, kuri būtu atbildīgi par kļūdām Covid-19 vakcīnu iepirkšanā pandēmijas sākumposmā un kopumā par neveiksmēm cīņā pret pandēmiju.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju opozīcija bija izveidojusi ar mērķi, "lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai".

Latvijā

Otrdien, 26.novembrī, Aizsardzības ministrijā norisināsies valsts aizsardzības dienesta iesaucamo atlase, kurā pēc nejaušības principa ar speciālu gadījumskaitļu ģenerēšanas programmu kopumā tiks atlasīti 800 Latvijas pilsoņi - vīrieši primāri vecumā no 18 līdz 19 gadiem, aģentūru LETA informēja ministrijā.