ASV vēstniece vairās runāt par WikiLeaks skandālu

© f64

"Kāds ir šīs tikšanās mērķis?" pirms Amerikas Savienoto Valstu vēstnieces Latvijā Džūditas Gārberes vizītes Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā jautāja kāds deputāts. "Droši vien vēstniece atvainosies par informācijas noplūdi," atrauca kolēģis. Tomēr deputātu optimisms netika atalgots – no vēstnieces mutes neizskanēja nedz atvainošanās, nedz atbildes saistībā ar Wiki Leaks lietu.

ASV administrācija plāno atsaukt vairākus vēstniekus un diplomātus, kuru vārdi figurē Wiki Leaks dokumentos. Dž. Gārbere neizpauž, kā tas varētu ietekmēt ASV pārstāvniecības darbu Latvijā. "Tas atkarīgs no mana prezidenta, un man nav iekšējas informācijas par sava termiņa ilgumu," uzsver vēstniece. No viņas izvairīgajām atbildēm noprotams, ka vērienīgā datu noplūde Jaunās pasaules diplomātiem pagaidām ir tabu tēma. Piemēram, Dž. Gārbere izvairījās no tiešas atbildes uz jautājumu – kuru cilvēku ASV uzskata par vainīgu – militārpersonu, kas dokumentus nozaga, vai cilvēku, kurš tos publiskoja? Pēc vēstnieces rīcībā esošās informācijas, ASV Tieslietu ministrija veic izmeklēšanu, kas ieviesīs skaidrību. ASV pārstāve apšauba, ka Wiki Leaks dēļ būtiski mainīsies starptautiskās attiecības.

"Daudzi spekulē, ka tagad fundamentāli mainīsies diplomātija, taču, ņemot vērā, cik piepildīta ir mūsu darba kārtība un globālie izaicinājumi, šaubos par to," saka Dž. Gārbere.

Kopīgie mērķi, kuru īstenošanā jāiesaistās arī Latvijai, galvenokārt ir saistīti ar terorisma apkarošanu un dažādiem citiem noziegumiem. Piemēram, pirātismu, korupciju, bioloģiskajiem un kiberuzbrukumiem.

ASV šogad investējusi 27 000 dolāru, lai Rīgas Stradiņa universitātē dažādu nozaru speciālistiem mācītu ētiku. Nākamgad kursi tiks nodrošināti arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Apmācības programmas plānots izveidot arī prokuratūras un tieslietu nozares darbiniekiem, taču tas atkarīgs, cik veiksmīgi ASV spēs sakārtot savu ekonomiku. Dž. Gārbere apliecina, ka amerikāņi darīs visu, lai līdz 2014. gadam izvestu karaspēku no Afganistānas, un tas nozīmē, ka arī Latvijas karavīri beidzot varēs atgriezties mājās.

Dž. Gārbere noraida deputātu kritiku, ka ASV, ar kuru Latvijai izdevies nostiprināt spēcīgas militārās un drošības saistības, mūsu ekonomikā investē pārāk maz. Viņa atzīst, ka ekonomiskā sadarbība ir vājāka par militāro, tomēr nevar noliegt, ka ASV ir top 10 investors Latvijā. Dažādu militāro apmācību nodrošināšanai Jaunās pasaules valdība ieguldījusi 18 miljonus dolāru, liecina vēstniecības neoficiālā informācija. "Jāpiebilst, ka Latvija ir Eiropas Savienības un ASV ekonomisko attiecību dalībnieks, kur gadā apgrozās četri triljoni dolāru," uzsver vēstniece.

Pateicoties Ziemeļu koridoram, caur Latviju gadā iziet apmēram 20 000 konteineru, kuros atrodas nemilitāra prece Afganistānas kareivjiem. Katrs konteiners valsts ekonomikā atstāj apmēram 500 eiro, un Dž. Gārbere ir pārliecināta, ka sadarbība paplašināsies. Latvijas uzņēmēji varētu uz Afganistānu eksportēt vietējos dārzeņus, augļus un citu pārtiku. ASV Aizsardzības loģistikas aģentūrai pašlaik jau izdevies noslēgt līgumu ar kādu vietējo ražotāju par fasētā dzeramā ūdens piegādi. "Tomēr gribu uzsvērt, ka mēs netaisīsim izņēmumus īpaši Latvijas uzņēmējiem. Viss tiek balstīts uz godīgas konkurences principiem," saka ASV vēstniece.

Latvijā

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

Svarīgākais