Šlesers: Drošības struktūras ir piesegušas bandītus [papildināts]

© Andrejs Strokins, f64

LPP/LC līderis, Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers šodien intervijā "Neatkarīgajai" uzsver, ka viņa partijas mērķis nav šobrīd gāzt valdību, bet gan uzvarēt nākamajās Saeimas vēlēšanās. Tāpat Šlesers norāda, ka Latvijas drošības struktūras ilgstoši ir piesegušas bandītus.

"Ja krīt valdība, valsts bez valdības nepaliks, bet es šodien negribētu stimulēt šīs valdības krišanu. Bet, ja kritīs, tad mēs atbildību uzņemsimies. To esmu teicis un varu apstiprināt. Mūsu mērķis nav gāzt valdību, mūsu mērķis ir uzvarēt nākamajās vēlēšanās," saka A. Šlesers.

Viņaprāt, Saeimā valda bardaks: "Deputāti, kas tur atrodas, sēž uz koferiem. Viņi jūtas apdraudēti, ka viņus var neievēlēt, un viņi nav gatavi pieņemt nekādus būtiskus lēmumus. Bet, ja mēs uzvarēsim vēlēšanās, tad neizslēdzu iespēju, ka es varētu vadīt nākamo valdību, un tā politika būs tāda, kādu es šeit izstāstīju. Tā būs skaidra, varbūt brīžiem nepopulāra, tomēr, kad ķirurgs veic griezienu, tad daudziem pacientiem sāp, toties pēc tam viņi saka paldies. To vajadzētu piedzīvot arī valstij."

Runājot par Centrāltirgu, A. Šlesers atklāj, tas ir ārkārtīgi sarežģīts objekts, un tur ir ļoti daudz kriminālo grupējumu.

"Daudzi ir jautājuši – vai nav bail ķerties klāt? Vai nesāksies šaudīšanās un vai nav bail par dzīvību? Par cilvēku dzīvībām bailes ir, bet es ceru, ka valsts drošības struktūras nepieļaus, lai 2009. gadā te sāktos šaudīšanās un mēs piedzīvotu kaut ko līdzīgu tam, kas nesen bija vērojams taksometru biznesā. Mēs nonāksim līdz grandiozajiem Centrāltirgus pārbūves plāniem. Tomēr jāsaka, ka viss Centrāltirgus šobrīd ir apgrūtināts ar dažādiem un bieži vien ļoti neizdevīgiem līgumiem, kas ir slēgti ar iepriekšējām domēm.

Runāsim atklāti. Iepriekš daudzi baidījās tirgum ķerties klāt, jo tirgus ir vieta, caur kuru iet kontrabanda un vērojama sadarbība starp bandītiskiem grupējumiem un drošības struktūrām. Griežoties pie dažādām drošības struktūrām, mēs nezinām, kādas ir viņu attiecības ar kriminālajām struktūrām. Tad, kad mēs ķērāmies klāt taksometru biznesam, sākumā bija sajūta, ka policija nemaz negrib palīdzēt. Tikai tad, kad es policijas vadībai uzdevu jautājumu: vai esat ar bandītiem vai ar valsti, ar pašvaldību, tikai tad sākās reidi un nakts laikā 300 pārbaudes, vairāk nekā 100 protokolu. Tad arī mēs saņēmām signālu, ka šajā biznesā kaut kas sāk mainīties un atsevišķi kriminālie grupējumi sāk bažīties, ka viņiem piegriež skābekli," intervija saka Šlesers.

Pilnu interviju Ainaru Šeseru lasiet šodienas "Neatkarīgajā"

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.