Valsts prezidents ar Kariņu pārrunās valdības veidošanas gaitu

© f64.lv, Kaspars Krafts

Valsts prezidents Egils Levits šodien plkst.10 Rīgas pilī tiksies ar "Jaunās vienotības" (JV) līderi Krišjāni Kariņu (JV), informē Valsts prezidenta kanceleja.

Pēc Valsts prezidenta kancelejas paustā, tikšanās būs turpinājums aizvadīto nedēļu laikā sāktajām tikšanās reizēm, kurās tiek runāts par valdības veidošanas procesu.

Kā informē JV, sākotnēji jāsaņem Valsts prezidenta vērtējums par valdības deklarācijas darba grupās izstrādātā dokumenta pašreizējo variantu. Atkarībā no Levita paustā varētu tikt lemts, vai dienas otrajā pusē rīkot topošās koalīcijas politisko spēku - JV, "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības - tikšanos.

Kariņa pārstāvētās JV viens no līderiem Arvils Ašeradens pirmdienas vakarā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja, ka topošajai valdības deklarācijai iesniegti vairāki simti priekšlikumu, bet pašlaik priekšlikumu skaits deklarācijā saīsināts līdz 400 punktiem. Politiķis uzsvēra, ka ir liels skaits dažādu politisko iniciatīvu.

Ņemot vērā, ka trešdien, 23.novembrī, ir paredzēta gan Saeimas sēde, gan parlamenta komisiju pirmās sēdes, tad drīzāk nedēļas otrajā pusē valdības deklarācijas veidošanā varētu piesaistīt sociālos partnerus un citas nevalstiskās organizācijas.

Šonedēļ potenciālās koalīcijas partijas ir sākušas darbu pie valdības deklarācijas konsolidētās redakcijas. Aizvadītajā nedēļā jauno valdību veidojošās partijas darba grupās strādāja pie valdības deklarācijas projekta.

Svētdien viens no premjera Kariņa pārstāvētās partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) līderiem Arvils Ašeradens (JV) pauda pārliecību, ka JV uzticētās deklarācijas projekta sadaļas līdz nodošanas termiņa beigām būs pabeigtas.

Arī viens no partiju apvienības "Apvienotais saraksts" (AS) līderiem, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) teica, ka darbs visās deklarācijas projekta sadaļu darba grupās notiek intensīvi jau vairākas dienas.

Saskaņā ar Kariņa priekšlikumu topošajā valdībā JV varētu ieņemt septiņus amatus - Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus.

AS pienāktos jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā - iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amats. Savukārt Nacionālajai apvienībai (NA) būtu četri ministru posteņi - aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amati.

Atbilstoši šim sadalījumam starp partijām tika dalīta atbildība par valdības deklarācijas dažādu sadaļu izstrādi.

AS politiķis Andris Kulbergs intervijā LTV gan ir paudis, ka vienošanās par atbildības jomu sadali topošajā valdībā vēl nav panākta, lai gan Kariņš un prezidents Egils Levits pēc tikšanās paziņoja, ka pēdējās dienās panākts ievērojams progress attiecībā uz jaunās koalīcijas darba virzieniem un vienošanās par atbildības jomu sadali.

AS solījās piedāvāt potenciālās koalīcijas partijām - NA un JV - parakstīt vēl vienu memorandu, žurnālistiem sacīja viens no AS dibinātājiem, uzņēmējs un arhitekts Uldis Pīlēns. Viņš norādīja, ka šo dokumentu varētu nosaukt par "memorandu 2" un tajā būtu jāatspoguļo nākamās koalīcijas uzdevumi turpmākajiem gadiem un finansiālais ietvars. Tas, pēc Pīlēna paustā, varētu palīdzēt ātrāk virzīties uz priekšu ar valdības izveidi.

Pīlēna ieskatā, no sākuma ir jāizveido dokuments ar uzdevumiem koalīcijai un finansiālo ietvaru, tad varētu tapt valdības deklarācija un tikai tad varētu runāt par atbildības sfēru sadalījumu saskaņā ar Kariņa piedāvājumu, ja AS gūs pārliecību, ka koalīcija spēs izpildīt savus uzdevumus.

Svarīgākais