Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits kandidēs uz otru termiņu valsts pirmās personas amatā, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem apliecināja politiķis.
Levits pateicās "Nacionālajai apvienībai" (NA) un "Jaunajai vienotībai" (JV) par viņa darba augsto novērtējumu un aicinājumu turpināt darbu arī nākamajos četros gados. Levits uzsvēra, ka viņš pārstāv skaidras vērtības - tās ir rietumnieciskas un latviskas. Tāda ir arī prezidenta pārliecība, kuru, valsts pirmās personas ieskatā, viņš četru gadu laikā ir arī pierādījis.
Levits atkārtoti uzsvēra, ka Valsts prezidenta ievēlēšana ar tādu balsu vairākumu, kurā izšķirošu lomu spēlē prokremliskas partijas, šajā situācijā nav pieļaujama, jo tas būtu nepareizs un bīstams signāls gan sabiedrībai, gan Latvijas sabiedrotajiem. Tādēļ Levits ir gatavs kandidēt uz otro termiņu prezidenta amatā.
"Uzskatu, ka Valsts prezidents jāievēl nevis ar aritmētisku vairākumu, bet gan ar politisku, kurā neietilpst prokremliskās partijas. Es aicinu koalīciju būt vienotai un atbildīgai šajā jautājumā," žurnālistiem sacīja Valsts prezidents.
NA 17.aprīlī nolēma, ka ir gatava pašreizējo Valsts prezidentu atkārtoti virzīt uz amatu, bet tika gaidīts paša Levita lēmums. Balsojumā par Levita virzīšanu amatam NA domē nobalsojis absolūtais vairākums, pēc partijas sēdes norādīja NA līderis Raivis Dzintars.
Šī būs jau trešā reize, kad NA viņu virza augstajam amatam. 2015.gadā Levits sasniedza vēlēšanu pēdējo kārtu, bet zaudēja Zaļo un zemnieku savienības virzītajam Raimondam Vējonim.
Līdz šim ambīcijas kandidēt uz Valsts prezidenta amatu ir pieteicis arī uzņēmējs, "Apvienotā saraksta" (AS) dibinātājs Uldis Pīlēns. Bez AS viņam atbalstu ir paudusi virkne opozīcijas politiķu, tomēr stabils balsu vairākums vēlēšanās Pīlēnam pašlaik nav pavisam drošs.
Arī Levitam gan pašlaik nepietiek balsu pārvēlēšanai, ja AS virza savu kandidātu. Vienīgi JV politiķi ir solījuši atbalstīt Levitu, ja NA viņu virzīs pārvēlēšanai amatā.
Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Levits Hamburgas Universitātē ieguvis gan juridisko, gan sabiedrisko zinātņu un filozofijas izglītību.
Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi no Latvijas, bet pēc tam viņš kļuva par Eiropas Savienības tiesas tiesnesi.
Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības atjaunošanas deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē.
Par Latvijas Valsts prezidentu Levits tika ievēlēts 2019.gadā.